Saulainajā vasarā Liepājas roka simbols, dziedātājs un dziesmu autors Ivo Fomins cītīgi gatavojas saviem gaidāmajiem koncertiem, kuros skanēs arī nesen kā izdotā jaunākā soloalbuma „Cilvēks” dziesmas. Neizpaliks arī lielie hiti kā „Dzimis Latvijā”, „Muzikants” no tiem laikiem, kad darbojās duets „Fomins un Kleins”. Pirmo slavu Ivo guva, dziedot Liepājas grupā „Neptūns”, 1989. gadā pārstāvēja Latviju jauno solistu konkursā „Jūrmala”, kur izcīnīja 3.vietu un saņēma TV skatītāju simpātiju balvu. Pēc tam nāca piedāvājumi braukt uz Krieviju, kur viņš izmēģināja laimi, bet sirds ļoti vilka atpakaļ uz Latviju. Te saviem faniem Ivo dzied jau 35 gadus, un dzimtajā Liepājā viņam, pa ielu ejot, paziņu tik daudz, ka nākas uz acīm uzvilkt cepuri ar nagu, lai nebūtu ik uz soļa jāapstājas un ar kādu jāaprunājas vai jāsasveicinās.

Seši gadi šo albumu „Cilvēks” šķir no Ivo Fomina iepriekšējā solodiska. Dziedātājs ir tradicionālo albumu piekritējs, šis izdots diezgan apjomīgā, biezā apvākā, kur lasāmi  visu dziesmu vārdi, kuru autors lielākoties bijis Guntars Račs, reizēm savas domas dzejā izliek arī Ivo pats.

Pirmo pats savu dziesmu dziedātājs sacerēja pēc dueta „Fomins un Kleins” izjukšanas, vairs nebija, kas komponē, nācās melodijas domāt pašam. To atzinīgi novērtēja ģitārists Roberts Dinters, un dzima Ivo jaunā grupa, kura sev īpašu nosaukumu nav meklējusi.

„Lai sakomponētu dziesmas, man jāprot spēlēt kādu mūzikas instrumentu, mazliet spēlēju klavieres, arī ģitāru – tā mēģinu sarakstīt dziesmas.”

Pa šo no koncertiem brīvo laiku Covid-19 pandēmijā Fomins daudz darījis savā privātmājā, kur viņam darba nav trūcis – jāflīzē, jākrāso, palaikam ģimene ar gardiem ēdieniem jāpalutina. Ivo pirmā profesija ir pavārs, un viņa „firmas” ēdiens ir lazanja, kuras recepti rokeris atteicās atklāt.

Īsu laiku Ivo mācījies vijoļspēli Liepājas mūzikas skolā, vecāki viņu mudināja pievērsties mūzikai, kur labs paraugs bija vecākais brālis Igo, taču tolaik šīs pūles palika bez rezultāta

„Nebiju iedomājies, ka mana dzīve būs saistīta ar mūziku, jo man patika visādi sporta veidi - ko tik neesmu izmēģinājis! Tad kādudien mani liktenis saveda kopā ar tolaik jau populāro mūziķi Guntaru Raču, kurš brauca spēlēt dejas uz kultūras namu.” 

Nopietns jaunā talanta pieteikums bija grupas „Neptūns” dziesma „Romance” Ivo priekšnesumā, kas Mikrofona aptaujā 1987. gadā ieguva 10. vietu. Noslēguma koncertā visa Latvija beidzot ieraudzīja topošo slavenību:

„Man bija mati uzkasīti, ādās apģērbies, tāds jauns, tievs puisītis, kurš dziedāja augstā balsī. Man negāja viegli dziedāt, jo smagajā rokā ir savas prasības – bija augsti jādzied. Un es desmit gadus skolojos pie Zenta Bukševicas, paldies viņai par to. Pie viņas stāvēja klavieres – es teicu, ka gribu visu to gammu, domājot klaviatūru, nodziedāt. „Kas tu, puisīt, esi nenormāls?” viņa prasīja… Tā nu es katru dienu lēnām, pa notītei gāju uz augšu.”

Kad „Neptūna” vairs nebija, sekoja sadarbība ar Ainaru Pūpolu grupā „The Cucumbers”, solista darbs ansamblī „Melnā princese”, tapa duets „Fomins un Kleins”, kam sekoja solokarjera. Ivo dziedājis simt tūkstošu auditorijā Eirovīzijā, un viņš lepojas ar to, ka „Dziesmu par laimi” toreiz dziedāja latviski – parādīja visai pasaulei, ka latviešu valoda ir skanīga

„Esmu skolojis savu balsi, gājis uz to, lai būtu pats – Ivo Fomins, un mana balss ir ļoti atpazīstama. Reizē esmu ļoti paškritisks. Man nekad nepatīk tas, ko es daru. Vienmēr cenšos darīt arvien labāk. Arī pie šī albuma „Cilvēks” strādāju skrupulozi, tas nepatika un šis, pārdziedāju atkal un atkal, un beigās varu teikt, ka šis ir labākais albums, kāds man bijis.”