Kantrī muzikas grupa “Sestā jūdze” augustā izdeva jaunu studijas albumu ar 14 dziesmām, kuru autors ir grupas līderis Agris Gedrovičs. Viņš pats 25. Septembrī svinēs apaļo 60. jubileju, un šovasar aprit apaļi 20 gadi, kopš “Sestās jūdzes” dibināšanas. Pirmais kopīgais mēģinājums notika 2001. gada augustā, pirms tam Agris spēlēja ģitāru, dziedāja un sacerēja dziesmas grupā „Kaimiņi”.  Arī par šo pieredzi viņš bija gatavs pastāstīt, atklājot daudz nezināma par savām mūziķa gaitām…

„Dzimis esmu Smiltenē, skolā gāju Ozolu skolā, kur tagad Jānis Lūsēns. Garām braucot, iedomājos, būtu jāiebrauc pie Jāņa ciemos. Uz skolas salidojumiem iet nesanāca, jo kā jau muzikantam, piektdienās, sestdienās vienmēr bija jāspēlē.”

Agra muzikālās gaitas sākās, dziedot Ata Kumsāra vadītajā zēnu korī. Viņš bija Smiltenes mūzikas skolas direktors, un kādā no kora nometnēm ievēroja Gedroviča labās muzikālās dotības. Tā kā ģitāru mūzikas skolā nemācīja, Agri uzņēma trompetes klasē. Ģitārspēli mācījās pats, kaut par mūziķi viņš nesapņoja kļūt, iestājās Cēsu arodvidusskolā, lai mācītos par galdnieku. Spēlēja ģitāru arī skolas ansamblī, iznāca arī trompeti pūst.

Mūzika noderēja arī armijā. Gedrovičs dienēja Kaļiņingradā, kur darbojās ansamblis „Gadalaiki”, balles bijušas neprātīgas, un, kad Agris nodziedāja Raimonda Paula „ Tai pilsētā”, dziesmu nācās atkārtot četras reizes.

Pēc armijas Agris ar Smiltenes puišiem izveidoja ansambli vietējā kolhozā, 1995. Gadā tika pieņemts nosaukums „ Spīts”. Mainoties mūzikas stilam, mainījās nosaukums, un tapa „Kaimiņi”, kas jau spēlēja Gedroviča pirmās slavenas kļuvušās dziesmas „Ievai”  un „Gan jau”

„Sešas jūdzes no Smiltenes ir ciems Bilska, kur mums notika pirmais mēģinājums 2001. gada 26. augustā. Pāris nedēļas pēc tam otrais mēģinājums, kura laikā bija notikums ar Dvīņu torņiem – skrējām uz mājām skatīties televīziju. Gribējās nosaukumu ar diviem vārdiem – tur arī radās tā „Sestā jūdze”.”

Dziesmas,  koncerti, ieraksti. Agris sarauc pieri, kad viņu nosauc par titulētākās Latvijas kantrī grupas līderi un dziedātāju:

„Kāds tur sevišķs dziedātājs no manis, tā jau tāda dūdošana. Dziedātāji – tie ir trenēti, es – tāds parasts muzikants.”

Gedrovičs vairakkārt atzīts par labāko dziedātāju Bauskas kantrī mūzikas festivālā,  viņa dziesmas plūkušas laurus ne tikai šajā festivālā, taču mūziķis slavas nekāro:

„Es mūziku nerakstu, neesmu komponists. Komponisti ir Imants Kalniņš un Raimonds Pauls, es dziesmas izdomāju. Sēžu ar ģitāru klēpī, mēģinu izdomāt melodijas tekstiem.”

Agris pats dzeju neraksta, savulaik izmantojis Ārijas Elksnes, Aleksandra Čaka un citu autoru dzeju, 90. gadu vidū sāka ļoti veiksmīgu sadarbību ar savas puses dzejnieci Mariku Svīķi:

„Marika stāstīja par ievu – viņai bija lauku mājā Palsmanē, pavasarī logs vaļā, turpat ievas zied – kā tu neuzrakstīsi dziesmu. Tā tā dziesma radās. Ļoti žēl, ka Marika aizgāja no mums, viņa bija tik sirsnīgs cilvēks, bet, ko darīt, jāspēlē tālāk…”

Pēdējos gados Agra dziesmas top ar dzeju, kuru sacer Arvis Degums, Ivars Strautiņš , Guntars Račs:

„Mans lielais atklājums ir Ivars Strautiņš, kura dzejoļus sāku izmantot, tie ir kā man vajag.  „Pieci soļi, nedēļa vai mūžs”, „Mazā upe”, „Vectēvs”… Ļoti patīk viņa dzeja, ir pilna kladīte ar tekstiem, tie vēl gaida savu kārtu.”

Līdz septembrim turpināsies „Sestās jūdzes”  koncerti dažādās Latvijas pilsētās , svinot jubileju un jaunā albuma izdošanu:

„Šis albums man bija iecerēts vienkāršs, klausāms, viegli uztverams, nepārspīlēju ar sarežģītiem aranžējumiem. Klausoties albumu, gribēju likt nosaukumu „Deja vu” – likās, ka viss jau sen ir dzirdēts. Ja nebūtu Fogertijam albumam tāds nosaukums, tad būtu uzstājis, lai sauktu tā. Bet palika – „Upe”.”