Ja arī Gaita Lazdāna vārds nav dzirdēts, to nevar teikt par viņa dziesmām – to skaits pārsniedzis piecus simtus, un katram Latvijas radio 2 klausītājam būs pazīstamas tādas melodijas kā „Tu mana sirds”, ko izpilda „Hameleoni”, „Ak, šī dzīve”Andra Skujas vīrišķīgajā balsī un Jāņa Paukštello dziedātais „Ielūgums” un citi skaņdarbi no albuma „Vidū pašai dzīvībai” . Toreiz Gaitim izveidojās laba sadarbība ar dzejnieku Jāni Peteru, nereti mūziķis pats rakstījis vārdus, un tos viņa melodijām devuši arī Guntars Račs, Andris Kivičs, Māris Grigalis un citi. 15. maijā Lazdāns svin 45. jubileju, kurai par godu tad arī šī saruna par mūzikā aizvadīto laiku, kas aizsākās Jēkabpilī.

Savu nopietno darbošanos Latvijas populārajā žanrā Gaitis rēķina līdz ar darba sākšanu mūzikas izdevniecībā MAPL, kuras skaņu ierakstu studijā iznāca strādāt plecu pie pleca ar Māri Priedi. Savulaik ar Māri Jēkabpilī kopā izveidota grupa „Svīta”, kas uzstājās Mikrofona Televīzijas vakaros un citos pasākumos. Trešais „musketieris”  grupā „ Svīta” bija Gints Stankevičs – arī pašlaik ievērojams producents, skaņu režisors, diemžēl Priedes vairs nav mūsu vidū. Gaitim Māris bijis labs draugs, un Māra sieva Iveta sacerējusi vārdus dažai no Lazdāna dziesmām.

Skolas gados Lazdāns bija Depeche Mode fans, kas bija jūtams arī „ Svītas” mūzikā. Jēkabpilī Gaitis muzicēja arī grupā „Ilūzija”, iejutās šlāgermūzikā, bet pirms tam pabeidza Jēkabpils bērnu mūzikas skolu. Lazdānu mājās mīlēja mūziku, sekoja līdzi Latvijas estrādei, un mazajam Gaitim bija no rotaļlietām izveidots bungu komplekts. Puika centās sist līdzi dziesmām, kas skanēja televīzijā vai radio, un to, protams, ievēroja vecāki.

„ Kaimiņos dzīvoja Vitolds Rudzītis, deju kolektīva vadītājs. Laikam ar vecākiem sarunāja un vienā jaukā dienā viņš mani aizveda uz mūzikas skolu.”

Gaiti uzņēma sitaminstrumentu klasē, kuru viņš sekmīgi pabeidza. Mūziķis uzskata, ka izglītība viņa karjerā nākusi tikai par labu, tās pat būtu varējis būt vairāk, un ar mūziku Lazdāns sācis pelnīt jau kā tīnis:

„Tikko biju pabeidzis mūzikas skolu, mani uzaicināja tēva darba biedri uz Meliorācijas iestādi, kurā bija ansamblis… Biju mazs puika, bet izrādījās, ka deru un gadus divus braukāju pa ballēm, pa kāzām, un tā bija ļoti labi prakse. Reiz pat aizmigu pie bungām kādā rītā, kad kāzinieki vēl dejoja, bet man krita kociņi laukā no rokām.”

1996. gadā Lazdāns sāka strādāt kā producents mūzikas izdevniecībā MAPL, šoreiz nepieminējām viņa deju mūzikas projektus „Ultra”  un „Tornado”, producēta arī dziedātāja Dīva, bet par Gaita pilno lozi kļuva duets „Hameleoni”:

„Es ākstoties biju uzmetis dziesmu „Tu mana sirds”, izmantojot Modern Talking formulu, pie mums to neviens nebija izmantojis – dziedāšanu falsetā. Un noliku maliņā, jo nebija, kas dzied. Nederēja divdesmitgadīgais, kāds zaļš gurķis, jo dziesmai bija vajadzīgs pieaudzis, mīlestību zinošs cilvēks. Un nejauši TV pārraidē „Dziesma manai paaudzei” ieraudzīju Ēriku Budēvicu, kurš tur dziedāja kopā ar bērniem. Piefiksēju seju, bet arī to aizmirsu. Un pēc pāris mēnešiem atnācu uz darbu studijā MAPL, un tur sēž divi. Viens – baigi redzēts, un tas bija Ēriks, otrs – Andris Veinbergs.”

Pirmais „ Hameleonu” albums tapa mēneša laikā un tika pārdots 50 000 eksemplāru tirāžā, par laimi, ar sekmēm izdevās nosvinēt dueta 20. jubileju, un Lazdāns pa šiem gadiem radījis ne vienu vien veiksmīgu projektu, piemēram, apvienību „Kungi”. Viņš ne tikai komponē, bet arī meklē savām dziesmām arvien jaunus solistus: šoziem to iespaidīgo sarakstu papildināja arī Sergejs Jēgers. Gaitim ļoti tuva ir arī instrumentālā mūzika, tāpēc ļoti patīk strādāt kopā ar saksofonistu Raivo Stašanu:

„Esmu dažādos projektos spēlējis kā muzikants, bet, kad nonācu skaņu ierakstu studijā, tad muzikanta prakse vairs nebija tik liela. Taustiņstrumentu spēlē vingrinājos pašmācības ceļā, protams, neesmu pianists, bet viss, ko saceru, top pie klavierēm. Dažreiz rodas tēmas kopā ar vārdiem. Esmu uzrakstījis par visu kaut ko, pēdējā laikā vārdus rakstu reti, raugos pēc dzejas, ko varētu izmantot.

Katram komponistam ir savs rokraksts, kad sāc ar melodiju un tad domā vārdus, tas ir viens ceļš. Bet tad, kad ir skaista dzeja, tu nokļūsti citā pasaulē, kas muzikāli skan savādāk. Kopdarbs ar Jāni Peteru, albums „Vidū pašai dzīvībai” ir man viens no mīļākajiem – kaut kas atšķirīgs no tā, ko parasti daru, un tā dziesmas regulāri atskaņoja Latvijas radio 2." 

Uz 45. dzimšanas dienu koncerta, protams, nebūs, bet īpašu dāvanu sev Gaitis sagādājis pats:

„Plānoju uz 15. maiju pabeigt, nezinu, vai man tiešām sanāks, jo dziesmā piedalīsies kādi 16 izpildītāji. Liela daļa no viņiem ir tādi, ar kuriem tikai tagad iepazīstos. Šo kopdziesmu plānoju kā dāvanu sev, jo nekas tāds man nav bijis – gribu apvienot dažādu paaudžu, dažādu žanru izpildītājus vienā feinā gabalā.”