Ar gadiem popdziesmu komponistiem parasti sagribas sacerēt ko vairāk par trīsminūšu hitu. Viņiem tagad pievienojies arī Kristaps Krievkalns, kurš sadarbībā ar dzejas autoru – dziesminieku Kārli Kazāku radījis kormūzikas ciklu „Krastā saviļņots” 13 daļās. Par tā pirmo atskaņotāju 9. jūlija vakarā kļūs Saulkrastu jauktais koris „Anima” diriģentes Lauras Leontjevas vadībā. Visi trīs šī unikālā pasākuma dzinējspēki bija priecīgi pastāstīt par to, kā dzima cikla iecere un par ceļu līdz iespaidīgā koncerta tapšanai. Interesentiem jau pieejami daži no 13 cikla daļu ieskaņojumiem, kas skan arī raidījumā. Nosaukumi „Viļņi”, „Smiltis”, „Logs neaizvērts”, „Pirms” ir pietiekami daiļrunīgi, lai nojaustu, ka apjomīgais skaņdarbs nav tikai jūras ainava, bet tajā rodamas paralēles ar cilvēka dzīvi, kas nereti sabangojas līdzīgi jūrai.

Ideja par kormūzikas cikla radīšanu, kas nav attiecināms ne uz akadēmisko, ne populāro mūziku, Kristapam Krievkalnam dzima laikā, kad koris „Anima” izveidoja koncertprogrammu „Līvu sasaukšanās” ar nolūku apzināt nemateriālo kultūras mantojumu un to interpretēt mūsdienīgi. Krievkalna ciklā tautas mūzika neskan, taču oriģinālmūzikā atbalsojas mums visiem tuvās un dārgās Baltijas jūras un tās krastā mītošās tautas sapņi, ilgas, pagātne un tagadne. Ir gan klasiskāki a capella numuri, gan blūza intonācijas, populārajā mūzikā bāzētas daļas, ieskaitot vētru un eksploziju – kā cilvēka dzīve, kurā ir gan sapņi, gan murgi.

Vispirms tapa dzeja, kas Kārlim Kazākam gan nebija pirmā pieredze vārdu rakstīšanā citu skaņražu sacerējumiem:  

„Neesmu jūras cilvēks, drīzāk mežu cilvēks, tāpēc, kad Kristaps mani uzrunāja dzejas radīšanai un izstāstīja, par ko būs šis darbs, jautāju – kāpēc es? Man der jebkurš mežs, sākot ar visbrikšņaināko, bet neesmu vācējs – esmu tas, kurš paceltu galvu iet un elpo mežu, sabradā ogas un sēnes, par ko saņemu pārmetumus. Tāds es saņēmu šo izaicinājumu. Pamēģināju nosapņot sevi pie jūras, sevi jūrā, un vārdi nāca viegli. Es tur redzu savu sapni, bet man patīk atstāt vietu klausītājam, lai katrs atrod savu sapni, savu jūru…”

Laura Leontjeva ir ļoti gandarīta par četru K – Kārļa Kazāka un Kristapa Krievkalna sadarbību, un abiem šis kopdarbs kļuva par pārsteigumu – cik dziļa veidojusies savstarpēja sapratne. Kazāks gan centies vārdus kārtot melodiski, lai „Kristapam nav jāiešauj sev celī”, un komponistam izdevies tiem atrast vajadzīgās intonācijas. Koncertā pavadījumu līdz ar Krievkalnu atskaņos Miķelis Vīte , Andis Klučnieks, arī Kristapa dēls Kristjāns Krievkalns:

„Kārlis ir aizskāris tēmas, par kurām parasti nerunājam, mūsu iekšējās sajūtas. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad teksti manī norezonēja, un šis man kļuva par patiesības mirkli. Varbūt Kārļa sapnis ir arī mans sapnis.”

„Krastā saviļņots” muzikālo stāstu papildinās mākslinieka Mareka Gurecka jaunradītā dzīvā audekla glezna,  horeogrāfes Ingas Krasovskas veidotā skatuves kustība, kā arī Pāvela Armaņa gaismu un video projekcijas. Koristi stāvēs uz mola akmeņiem, darbosies kustību partitūrā, klausītāji atradīs vietas jūrmalas smiltīs, un noteikti kopā piedzīvotais liks aizmirst tās grūtības, kādas pandēmijas laikā piedzīvojuši ne tikai radošie ļaudis.

Kristaps atzina, ka cikla tapšana palīdzēja pandēmijā ne tikai darba ziņā, bet psiholoģiski un emocionāli. Tāpēc šo laiku var atzīt par skaistu.

Kārlis Kazāks saka, ka pirmais pandēmijas vilnis bija salīdzinoši radošs, bet otro posmu – ieiet savā mājās un noslēgties - izdzīvot palīdzēja darbs pie „Krastā saviļņots”. Tā priekšnesumā Kārlis piedalās gan ar balsi, gan ģitāru, kas dīkā nestāvēja kārtējā „Velomūzikas” braucienā, kas nesen noslēdzās:

„Neviens neaizliedza savā mašīnā pasēdēt jūras krastā un pasapņot. Šis man bijis sevis sakārtošanas laiks.”

Savukārt Lauras vadītais Saulkrastu koris "Anima" bija ļoti aktīvs pandēmijas laikā, piemēram, tapa dziesmas „Ziemeļvējā” attālinātais ieraksts:

"Skaists, dinamisks, lieliem pārbaudījumiem bagāts bijis šis laiks. Šī robežu pārbaudīšana bija iedvesmojums visam kolektīvam. Kārļa dzejoļus, arī Kristapa mūziku mēs visi izjutām caur sevi. Jā, šis darbs ir izglābis manu ikdienu, manu gadu, manu esību. Atļaušos teikt, tas ir svaigs gaiss, kaut kas mazliet neierasts kormūzikas literatūrā Latvijā."

Plānots, ka rudenī taps kormūzikas cikla „Krastā saviļņots” videofilma, un, cerams, pirmatskaņojums nekļūs par pēdējo neparastā cikla  koncertu…