Kādā nesenā interneta publikācijā, ko bija rosinājusi Jāņa Joņeva grāmatas "Jelgava 94" ekranizācija, es izlasīju atziņu, ka deviņdesmito gadu pagrīdes mūzikas festivālu tuvākie radinieki mūsdienās esot "Skaņu Mežs" un "Zemlika".

Šim apgalvojumam es varu piekrist, jo abos minētajos festivālos mūzika un tās jaunatklāšanas prieks joprojām ir goda vietā, tomēr šiem festivāliem piemīt arī regularitāte un, līdz ar to - arī savs cienītāju loks.

Katram no festivāla "Zemlika" apmeklētājiem ir savs iemesls par veļu mēnesi dēvētajā oktobrī braukt uz Latvijas mazāko pilsētu Durbi, tāpēc runāšu par sevi - mani pirmkārt jau uzrunā festivāla organizatora Mika Magones izvēlētā mūzikas programma.

Šogad no septiņpadsmit festivāla programmā iekļautajiem mūziķiem trīs ir no Latvijas - gan man labi zināmā dziesminiece Helēna Kozlova, kas arī viesojas šai "NeFormātā", gan pirms gada raidījumā dzirdētais elektroniskās mūzikas duets PRAGA II, gan mans šī festivāla jaunatklājums - čelliste Sarma Gabrēna.

Tomēr ne mazāk būtiska ir festivāla "Zemlika" noskaņa, kura lielu lomu spēlē festivāla koncertvietas - noslēpumaini svinīgā atmosfēra Durbes baznīcā, intīmi mājīgā skatuve Kronvaldu Ata skoliņā un uz kustību rosinošā Durbes kultūras nama zāle, kā arī introvertam apmeklētājam tīkamā komunikācija rēnas miglas ieskautajās Durbes ielās.

"NeFormātā" izskan dziesminieces Helēnas Kozlovas dziesmas "Es Tevi mīlu", "Serafafa verandā" un "Viens vienīgs vārds", PRAGA II skaņdarbs "Lidojums", kā arī čellistes Sarmas Gabrēnas koncerta laikā ierakstītā skaņdarba "Ubuntu" fragments.