"NeFormāts" ar Raimonda Paula mūziku?

Pirmajā brīdī šķita, ka tāds nav iespējams, tomēr atminējos, ka jau labu laiku biju plānojis sarunu ar skaņu režisoru Mārtiņu Krastiņu, par kuru plašāka sabiedrība uzzināja pagājušā gada rudenī, kad viņa dibinātā mūzikas izdevniecība "Plate" izdeva Raimonda Paula agrīno estrādes dziesmu dubultvinilu ar Margaritas Vilcānes, Ojāra Grinberga, Zdzislava Romanovska, Noras Bumbieres un REO Sieviešu vokālā ansambļa ierakstiem.

Jāpiebilst, ka Mārtiņa darbs ar ierakstiem ir sācies jau septiņu gadu vecumā, kad viņš nospēlēja klases diskotēku, tam sekoja studijas Venstpils mūzikas skolā, kad tika ierakstīti skolasbiedru skaņdarbi, bet deviņdesmito gadu beigās pēc pārcelšanās uz Rīgu Mārtiņš līdzējis iemūžināt pirmos profesionāli veiktos Imanta Dakša ierakstus.

Vēl piebildīšu, ka Mārtiņa veikums ir dzirdēts arī "NeFormātā" un te var minēt viņa darbu pie pagājušaajā gadā izdotajiem Baložu Pilnu Pagalmu un Jāņa Ruņģa Klātbūtnes albumiem.

Raimonda Paula mazajā platītē "Joku dziesmas" rodamā "Atnāk jauka vasariņa" man ir palikusi atmiņā no bērnības - tajā dzirdamā ritma grupa un basģitāra bija ļoti zīmīga un nebija tipiska tā laika ierakstiem,

lietpratīgi atceras Mārtiņš, kurš jau studiju gados esot sapratis, ka viņu interesē nevis mūziķa, bet gan tieši skaņu tehniķa karjera.

Šai amatā lieti noder arī tādas īpašības kā prasīga un brīžiem pat pedantiska pieeja skaņas ierakstam un apstrādei, kas piemitusi gan Maestro agrīno ierakstu veicējiem Aleksandram Grīvam, Ivaram Vīgneram un Jāzepam Kulbergam, gan arī šo ierakstu restauratoram Mārtiņam:

skaņu režisoram nepieciešamās īpašības šo piecdesmit gadu laikā absolūti nav mainījušās un es varētu piekrist Tavam apgalvojumam, ka arī pats esmu perfekcionists.

Tas arī ir iemesls, kāpēc es pieķēros šai Maestro dziesmu restaurācijai - es cerēju, ka kāds to izdarīs labāk, nekā tas ir bijis paveikts līdz šim. Tomēr tas nenotika un tad man pašam nācās tam pievērsties.

Sarunu ar Mārtiņa pārdomām par sešdesmito gadu mūzikas ierakstu īpatnībām, Maestro dziesmu restaurācijas niansēm, deviņdesmito gadu šlāgera degradāciju un Raimonda Paula mūsdienu ierakstiem, kā arī citu Latvijas mūzikas "zelta fonda" ierakstu restaurāciju klausieties ierakstā, ieskatam dažas "NeFormāta" viesa atziņas:

kvalitātei ir jābūt jebkurā mūzikas žanrā - un, ja mēs runājam par Maestro, viņš ir uzstādījis augstāko latiņu vieglās mūzikas žanrā.

Tas nebūt nav vienkārši, tā ir milzīga slodze - šo vienkāršo mūziku ticami aiznest līdz klausītājam!

esmu novērojis, ka jau pamatskolas laikā visas paaudzes uzzin par šīm Maestro dziesmām - un tas nenotiek ar citām dziesmām no šī laikmeta. Tas liecina, ka šīs dziesmas ir tādas kā mūsdienu tautasdziesmas, kas agrāk vai vēlāk nonāk pie visiem...

Maestro astoņdesmit piektajā jubilejā es novēlu saglabāt viņam piemītošo možo prātu!

Tas ir unikāli, kā savos cienījamos gados viņš skatās uz jaunām lietām, joprojām gatavo jaunas programmas un mēģina ieviest kaut ko jaunu un nebijušu, pat ja tā ir senāka daiļrade, kas no jauna tiek celta gaismā.

Tas ir unikāli un apbrīnojami un es Maestro to novēlu saglabāt arī turpmāk!

Maestro mūzikas maratona īpašajā "NeFormātā" izskan Noras Bumbieres "Kāpēc", Margaritas Vilcānes un Ojāra Grinberga "Ko es teicu, tas notika", Zdzislava Romanovska "Vecā jūrnieka stāsts" un EOLIKAS izpildītā "Melodija no kinofilmas "235 miljoni seju"".