Rudens tradicionāli nāk ar Dzejas dienām un jau vairākus gadus tieši rudenī "NeFormātā" izskan Jāņa Rokpelņa dzeja - 2020.gadā to klausījāmies apvienības "Sarnovskis. Sēruma" albumā "Neskaramam nepieskaros", savukārt šogad Mareks Sarnovskis ir izdevis soloalbumu "Izsaucēji", kura desmit dziesmās atkal izskan Jāņa Rokpeļņa dzeja:

pa šo laiku Jānis kaut ko ir uzrakstījis vai jaunu pateicis un es tajā sadzirdu ģeniālas lietas, kas mani iedvesmo - un es turos pie Jāņa kā pie tāda dzīvā klasiķa...

Sarunu ar Mareku par dzejas nozīmi nācijas izdzīvošanā, vērtīgā un izklaides pretstāvi, radīšanu jaunībā un brieduma gados, Jēkabpili un Rīgu, kā arī vietām zelta rudens baudīšanai klausieties ierakstā, ieskatam dažas raidījuma viesa atziņas:

Dzeja ir pabeigts meistardarbs - tai ir savs skanējums, sava fonētika, sava melodija un ritms un šo meistara darbu saglabāt - tas ir milzīgs izaicinājums!

Un man ir svarīgi, ka es varu Jānim skatīties acīs un būt pateicīgs, ka viņš man ir uzdāvinājis ģeniālu dzeju - un arī klausītājam caur manu mūziku uzdāvinājis...

Dzeja paātrina domāšanu un es domāšanas procesu sajūtu citādāk; piemēram, Jāni lasot, ir stāsts par mīlestību un nāvi, kas ir divi eksistenciālie apjomi, kas palīdz domāt un izjust dzīvi.

Kas ir Jāņa dzejas lasītājs? Cilvēks, kas ciena skaistumu un lakonismu, meklētājs - kas ir pa īstam? kas ir patiesība? Un tur ir vienalga, kā sāp un kā Tu jūties, kamēr esi tai meklēšanas procesā, tur galvenais ir patiesību atrast...

Es darbojos mākslā, jo atpazīstu vērtīgo - šeit tas ir, es to atstāju un nolieku un, ja tas kādam ir vajadzīgs, viņš to var paņemt; savukārt viss, kas ir saistīts ar izklaides kontekstu, man ir sekundārs...

"NeFormātā" izskan Mareka Sarnovska albuma "Izsaucēji" dziesmas "Lapkritis", "Padebesis", "Renuārs" un "Dzērves".