Uz "Jersika Records" ierakstu studiju Ķengaragā, Lokomotīves ielā 26, "NeFormātu" aizvizina leģendārais 15. trolejbuss, mērojot ceļu cauri kontrastu pārpilnajai Maskačkai, kas nu jau iemūžināta pat animācijas filmā "Mimī un runājošie suņi".

Ceļojuma iespaidu iedvesmots, uzdodu "Jersika Records" vadītājam Marekam Amerikam pirmo jautājumu - vai studijas tuvumā ir kāda īpaša vieta vai lieta?

"Katru dienu dodoties uz šejieni, braucu pa Lokomotīves ielu un vēroju vilcienus, kas ir bijuši klātesoši arī manā bērnībā, kad dzīvojām Stacijas ielā pie vecvecākiem," atminas Mareks,

mans vecaistēvs kādu laiku strādāja ar dzelzceļu saistītā darbā, tāpēc arī studiju, kurā notiek ieraksti, nosaucu par "Lokomotiv room"...

Kā viss sākās...

2017. gadā Mareka dibinātā izdevniecība "Jersika Records" klajā laida pirmos vinila albumus, toskait Asnates Rancānes un Staņislava Judina kopdarbu "Op.2".

Kas bija pirmais – vista vai ola? Proti, vai iesākumā bija kāda mūziķu apvienība ar repertuāru, ko atlika vien izdot, vai pirmā tomēr bija mūziķu iespēja ierakstīties un ieinteresēts izdevējs, bet repertuārs radās jau pēc tam?

"Notikumi risinājās paralēli," atceras Mareks. "Kopā ar draugu Balvi Trinkunu pirms gadiem trim izdomājām, ka varētu iekārtot telpas, kur varētu veikt ierakstus uz lenšu magnetofoniem. Iekārtojot šo studiju, radās doma, ka tas ir pārāk nopietns darbs, ko tur ieguldām, un šeit tomēr jāraksta Mūzika ar lielo "M"... Paralēli biju uzrunājis arī savu draugu Tomu Rudzinski, lai viņš, tiklīdz radīsies doma par jaunu albumu, izdod vinila plati. Pavisam nesaistīti viņš man patiešām arī zvanīja, ka šādu ierakstu vēlētos ieskaņot... Tā nu vienojāmies par pirmo ierakstu sesiju, kas 2014. gada Lieldienās arī notika tikko svaigi izremontētajā, pašu rokām veidotajā studijā. Pagāja vēl gads, visas telpas jau darbojās, un tad arī otrs lielais draugs Staņislavs Judins, kurš šeit pat netālu dzīvo, atrada iespēju ierakstīt savu pirmo soloalbumu kopā ar Asnati Rancāni, kura tepat blakus arī strādāja... Tas arī kalpoja par iemeslu, kāpēc "Jersika Records" nodala analogo un digitālo sēriju, jo sākotnēji ideja bija par simtprocentīgi analogiem ierakstiem..."

Vaicāts, kāda priekšrocība saskatāma analogajos ierakstos, Mareks skaidro: "Esmu definējis, ka "Jersika Records" ir džeza, improvizētās un eksperimentālās mūzikas izdevniecība. Ierakstu apstākļi šeit ir diezgan skarbi, zināmā mērā pat primitīvi, jo viss notiek dzīvajā, bet inscenējumu mēs veidojam, izvēloties telpas lokāciju, sameklējot pareizos mikrofonus un tos atbilstoši izvietojot, kā arī izvēloties, uz kādas analogās pults attiecīgo mūziku var rakstīt... Tad vēl ir skaņu režisora darbs, kas iet tandēmā ar mūziķiem un ir tikpat svarīgs šajā procesā.

Tā ir dzīvā mūzika, ko liekam uz lentes, mūziķiem spēlējot, un šo spriedzi un enerģiju var dzirdēt mūsu ierakstos.

Jēga nav kvantitātē

Pirms savas mūzikas izdevniecības dibināšanas Mareks ir bijis "frontes otrā pusē" kā klausītājs un kaislīgs ierakstu kolekcionārs – iesākumā tās bija kasetes, pēc tam diski, bet šobrīd viņa kolekcijā ir ap sešiem tūkstošiem vinilplašu.

"Jēga jau nav kvantitātē," uzskata Mareks,

drīzāk svarīgi ir tas, ko mēs atklājam šajā mūzikā un kur tā paliek; mēs to izlaižam caur sevi un to mums neviens neatņems.

Vinila plate kā fizisks nesējs ir medijs, caur kuru es vislabāk uztveru mūziku. Tas ir rituāls un vienlaikus arī taustāma lieta, ko var uzlūkot kā sava veida investīciju...

"Jersika Records" jaunākais izdevums ir tās septītais vinila albums "Sequences and Consequences", kurā savu veikumu iemūžinājusi apvienība "Lupa", kurā apvienojušies četri "aizņemtākie Latvijas mūziķi", kā minēts albuma preses relīzē.

"Rakstot informāciju par šo albumu, domāju, kā lai nodēvē šos vidējās paaudzes mūziķus... Viņi visi ir ļoti aizņemti džezmeņi, un mūsu mērķis šai gadījumā bija viņus izraut no ikdienas rutīnas. Vēlējāmies mūziķiem radīt apstākļus, kuros viņi varētu izpausties ar savām radošajām idejām" atklāj  Mareks.

"Bet stāsts šī albuma sakarā ir tāds, ka pagājušogad uzrunāju saksofonistu Dāvi Jurku un izstāstīju par mūsu studijas analogajiem ierakstiem. Dāvis teica, ka spēlējot kopā ar Ritvaru Garozu, Valteru Sprūdžu un Andri Buiķi apvienībā "Lupa", kas ir tāds fusion, elektriskais džezs, un, viņaprāt, tieši šādu disku viņi labprāt ierakstītu "Jersika Records". Šādu sesiju tad arī veicām 2018. gada novembrī skaņu režisora Gustava Ērenpreisa vadībā, un rezultāts ir burvīgs albums, līdz šim melodiskākais mūsu katalogā, taču ar savu "skābi" iekšā..."

Bet cik liela loma ir Mareka subjektīvajai patikai repertuāra izvēlē?

Repertuāram vienmēr ir noteicošā loma, tomēr kā producents arī to vērtēju un uzrunāju mūziķus. Ja atrodu kontaktu, tālāk jaunradē neiejaucos, tikai palīdzu radīt apstākļus. Tiesa gan, kad mūzika ierakstīta, plates vizuālajā noformējumā galavārds arī pieder man, taču vienmēr uzklausu arī katra mūziķa idejas.

Ar mecenātisku pieeju

"Līdzšinējā "Jersika Records" darbība balstās uz privātajiem līdzekļiem, ko mums izdodas piesaistīt, līdz ar to pagaidām tā ir mecenātiska pieeja. Uzskatu, ka vispirms ir jāparāda, ka tu veido kaut kādu platformu un radi darbus. Ar laiku iešu arī uz Valsts Kultūrkapitāla fondu, bet pagaidām vēl ne," savas kompānijas ierakstu biznesa aizkulises atklāj Mareks.

Ir manas ģimenes atbalsts, tāpat ir Mārtiņš Saulespurēns, kurš mūs atbalsta ar mikrofoniem. Mans brālis ir dizainers, kurš palīdz taisīt dizainus, tā ka ir zināms entuziastisks moments tajā visā...

Tomēr esmu pārliecināts, ka šādi, soli pa solim ejot, mēs sasniegsim lielas virsotnes!

Vaicāts, vai džeza attīstība Latvijā velk uz augšu arī pārējos pašmāju populārās mūzikas žanrus, ierakstu kompānijas vadītājs saka tā: "Gribētos domāt, ka džeza mūzika sāks ieņemt  meinstrīma jeb plašā patēriņa nišu arī radio viļņos un festivālos, kas īstenībā jau sāk notikt. Ārzemēs džeza festivālos spēlē ne jau tikai džeza mākslinieki un otrādi – arī pašmāju "Positivus" šādu piemēru jau rāda.

Jāteic, ka džeza mūziķi sāk izpausties arī popmūzikas žanros – Kaspars Kurdeko un Kaspars Vizulis izdevuši ļoti drosmīgu albumu "Klusi, klusi", viņiem ir arī "Bur mani" projekts ar Elzu Rozentāli... Tas ir tikai ieguvums, ka nāk jauni mūziķi, kuri arī popmūziku paceļ jaunā līmenī!

Kubietis, satelīts un modīgais

Papildus visam, Mareks muzicē arī grupas SATELLITES LV sastāvā.

"Šis ir ansamblis, kurā pavadīts nopietns dzīves posms, jo tajā sāku muzicēt gadsimta sākumā. Pirms tam bija projekts "Kuba", kurā iepazinos ar Jāni Žildi un Tomu Ostrovski. "Kuba" beidzās, bet no Amerikas atbrauca Edgars Žilde, un SATELLITES LV atsākās. Kopš tā laika spēlējam kopā –

šie cilvēki man bijuši apkārt, veidojuši un ietekmējuši manu muzikālo gaumi, izpratni par lietām, arī manu personību galu galā, jo cilvēki, kuru sabiedrībā tu uzturies, vienmēr ietekmē arī tavu pasaules redzējumu.

Un tā nu mēs šo ceļu esam gājuši kopā un pašlaik arī strādājam pie jauna skaņdarba, kuru, cerams, drīz varēsim palaist radio viļņos. Jāpiebilst arī, ka beidzamos trīs gadus spēlēju arī ansamblī RĪGAS MODES"

Vēsturnieka prognozes

Interesanti, ka Mareks Ameriks ir ieguvis vēsturnieka izglītību, līdz ar to – spēju redzēt notikumus kā loģisku ķēdi no pagātnes uz nākotni. Kas tuvākajos piecos vai desmit gados sagaida Latvijas populāro mūziku?

"Dzīvojam Rietumu popmūzikas telpā, un, ja tu kā mākslinieks spēj tās citātus savā mūzikā iekodēt, viss ir kārtībā, tikai jautājums, kā tu nokļūsti pareizajā vietā un pareizajā laikā," uzskata Mareks.

"Ir jaunā paaudze, kurai angļu valoda vairs nav problēma – jaunie mākslinieki atrodas uz kopējās skatuves ar Rietumu vienaudžiem, un tur veidojas konkurence. No otras puses – vispirms tev pašam savās mājās jāpanāk kāda ievērība, atzinība un pārliecība un Latvijā klausītāju var sasniegt, dziedot latviešu valodā. Žanriski, manuprāt, nav nekādu dominējošu tendenču.

Mēs paši tagad veidojam vēsturi – jo četrdesmit gadus esam bijuši vakuumā, ļoti interesantā kultūrtelpā. Vēl pirms Otrā pasaules kara mūzikas scēna Latvijā un pasaulē bija uz viena viļņa, viss bija svaigs, ar pasauli bijām vienotā kultūras un informācijas telpā. Ja nebūtu okupācijas, esmu pārliecināts, ka mums strādātu gan plašu fabrikas, gan būtu izdevēji – kā tas notika visur Rietumu pasaulē. (..)

Deviņdesmitajos gados mēs bijām nulles punktā, un tagad lēnā, lēnā garā viss sāk veidoties, bet tas nav tikai mūzikā – tas attiecināms arī uz ierakstu inženieriem, producentiem. Tikai tagad parādās producenti, kuri zina, ko vēlas ierakstīt un kā tam vajadzētu skanēt.

Jo atslēgas vārds jau ir muzikālie kultūras citāti, kodi, kurus tu ieliec mūzikā un kurus cilvēks atpazīst. Ja tas viss lēnā garā slēgsies kopā, mums būs populāri mākslinieki, kuri brauks un koncertēs ārvalstīs un par kuriem rakstīs ārzemju mediji.

Jersikas ielas vinila diena

Tomēr "Jersika Records" ir jaunākais Jersikas vārda nesējs, jo Mareka iedibinātā Jersikas ielas vinila diena šogad notiks jau sesto reizi.

Vinila dienas ideja, kā stāsta Mareks, aizsākusies pirms astoņiem gadiem Cēsīs. "Tur manam draugam Marekam Kaminskim ir terase, kur gatavo burgerus – "Zaļā zāle". Toreiz domāju – kā būtu, ja saaicinātu cilvēkus, no kuriem tobrīd iegādājos plates, vienuviet, un mēs uztaisītu tādu kā tirdziņu? Atsaucība bija liela, un jau drīz vien publika vaicāja, vai nevaram ko līdzīgu sarīkot arī Rīgā.

Apstākļi labi saslēdzās, un, pievienojoties vēl trešajam mūsu domubiedram – Vilim Misam, nu jau sesto gadu vinila svētki notiek Jersikas ielā,

stāsta Mareks, aicinot visus interesentus 21.septembrī apmeklēt kārtējo Jersikas ielas vinila dienu, kurā uzstāsies arī šai "NeFormātā" dzirdamā grupa LUPA.

Raidījumā izskan Asnates Rancānes un Staņislava Judina skaņdarbi "Saulīte" un "Ganu dziesma", kā arī apvienības LUPA ieraksts "French song".