Pirms gadiem četriem, gatavojoties sarunai ar Mareku Sarnovski un Annu Sērumu par albumu "Neskaramam nepieskaros", ar izbrīnu secināju, ka latviešu dzejas klasiķa Jāņa Rokpeļņa veikums senāk tapušajā populārajā mūzikā Latvijas Radio fonotēkā ir pārstāvēts paskopi - pāris dziesmas komponējis Uldis Stabulnieks, pa dziesmai ierakstījusi grupa REMIX, JUMPRAVA un PĒRKONS - un tad daudzdesmit gadu gara pauze līdz grupas SIGMA darbiem ar Jāņa dzeju.

Tiesa gan, šobrīd Rokpeļņa dzeja ir dzirdama gan jau minētā Mareka, gan šī "NeFormāta" viešņas Annas Sērumas albumos, pie tam nule kā izdotais albums "Rokpelnis" Annai ir jau trešais darbs ar dzejnieka dzeju - bet pirmais mūziķes soloalbums:

pilnīgi visas dziesmas, ko es esmu uzrakstījusi - es esmu viņas personīgi izdzīvojusi, pirms šis dzejolis ir pārtapis dziesmā; tāpēc es varu teikt, ka šis albums nav viegls, bet ir ļoti pabarojošs...

Ar Rokpeļņa dzeju es esmu sapratusi, ka vislabāk man rakstās, kad esmu viena, jo tad es varu izjust dzejoli tā, kā man pašai šķiet. Bet ticu, ka ir iespējams radīt dziesmas, balstoties uz Jāņa dzejoļiem arī grupas sastāvā, taču tad tas dzejolis ir jāsajūt visiem...

Sarunu ar Annu par rudeni un Dzejas dienām, Rokpelni un dzeju, kas iedod ritmu, cilvēka vēlmi nedomāt un pasaules nocelšanos no klints, kā arī Annas mīļākajām Latvijas vietām klausieties ierakstā, ieskatam dažas raidījuma viešņas atziņas:

visvairāk iemīļojusi esmu tieši Jāņa Rokpeļņa dzeju un, godīgi sakot, man ir sarežģīti lasīt kāda cita dzejnieka dzeju - kad es esmu to rupjmaizi ēdusi, tad man citas maizes negribas!

jo vairāk mēs lasām Rokpeļņa dzeju, jo vairāk mēs pierodam pie līmeņa, ko tā sniedz - un tad arī šīs dziesmas klausīties nav ne smagnēji, ne apgrūtinoši.

Ja mēs ikdienā neklausāmies intelektuālu mūziku vai nelasām intelektuālu dzeju, tad protams, klausoties Rokpelni, būs sajūta  - "kas tas ir?", tas ir pārāk apgrūtinoši manām smadzenēm!

Jo domāšanas process ir ļoti nedabisks cilvēkam, cilvēkam gribas nedomāt - tas ir tas defaultais stāvoklis...

Pasaule ir nocēlusies no Dieva!

Jānis Rokpelnis un es ticam, ka Dievs ir vienīgais ceļš, (...) Jānis šai dzejolī ir ielicis to pasaules redzējumu, kā tiek devalvētas vērtības...

Pasaule grimst, nocēlusies no klints - un tieši tāpēc, ka tā ir nocēlusies no klints, tā grimst... Klints ir šī nemainīgā, stabilā vērtība, kas iet cauri mūžu mūžiem - cilvēks to vienkārši neprot novērtēt...

"NeFormātā" izskan Annas Sērums albuma "Rokpelnis" dzeismas "Pelēks lietiņš", "Rika", "Smilšu pulksteņi" un "Es gribu plūst".