Rudens esot dzejnieku gadalaiks. Bet ne jau tas ir iemesls tam, ka ik rudeni svinam Dzejas dienas. 11. septembris ir Raiņa dzimšanas diena, un Dzejas dienu tradīcija tika iedibināta 1965. gadā, kad diženajam dzejniekam apritēja apaļi 100.

Šogad Rainim jau 154, bet viņa izcilā personība mūs iedvesmo joprojām (starp citu, viņš bijis  arī dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, žurnālists un politiķis, arī Izglītības ministrs) un atstātais literārais mantojums aizrauj arvien jaunus pētniekus. Kā tad īsti skaidrojams Raiņa fenomens? - uz šo jautājumu, iespējams, atbildi radusi literatūrzinātniece Zane Šiliņa. Šobrīd Zane ir Latvijas Kultūras akadēmijas profesore un prorektore akadēmiskajā darbā, savukārt pirms gadiem divdesmit, kā jaunā zinātniece, Zane saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas piešķirto Zentas Mauriņas vārdbalvu literatūrzinātnē un filozofijā, bet mākslas zinātņu doktora grādu savulaik ieguvusi ar savu disertāciju „Jaunās pasaules ideja Raiņa dramaturģijā”.

Viņas pētniecisko interešu centrā ir literatūra un dramaturģija plašā kultūras kontekstā, pasaules literatūras vēsture, viduslaiku un renesanses literatūra, modernā dramaturģija un literatūra.

Un vēl - šīrudens Dzejas dienās aizsākušās diskusijas par LMA Dzejas katedras dibināšanu un Zane Šiliņa tiek minēta potenciālo mācībspēku sarakstā ar lekciju kursu „Raiņa studijas”.