Jau krietni sen pagātnē palicis laiks, kad bērni Ziemassvētku vecītim rakstīja mīļas papīra vēstules ar lūgumu dāvanu maisā atnest lelli vai rotaļu  mašīnu, jaunas ragaviņas vai slidas, bet pārdrošākie uzdrošinājās cerēt uz jaunu Lego komplektu. Nu sarežģīti laiki pienākuši gan Ziemassvētku vecītim , gan arī bērnu vecākiem - pošot savus lolojumus drīzajam mācību gadam, līdzās burtnīcām, zīmuļiem un penāļiem, skolas somā jāiepako mobilais telefons, planšete, bezvadu austiņas, portatīvais akumulators jeb powerbanka, barošanas adapters, lādēšanas kabelis un noteikti arī viedpulkstenis ar GPS raidītāju un vēlams balss ziņu funkciju. Jo dzīvojam taču digitālajā laikmetā, kad digitālā bērnība  sākusies jau krietni pirms skolas vecuma sasniegšanas, bet digitālā intuīcija bezmaz jau šūpulī ielikta.

Par digitālā laikmeta izaicinājumiem, tā plusiem un mīnusiem, līdz ar to pārmaiņām  sociālajos paradumos un uzvedības modeļos, digitālo kultūru un digitālo paaudzi „Nākotnes pieturā” sarunājāmies ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesori un vadošo pētnieci, arī prodekāni zinātnes jautājumos , Dr. Paed. Zandu Rubeni. Viņa ir  grāmatu "Kritiskā domāšana augstskolu studijās" un "Ievads mediju pedagoģijā" autore, turklāt drīz tām piepulcēsies jauns manuskripts – pētījums par digitālo bērnību. Profesores galvenās zinātniski pētnieciskās intereses saistītas izglītības filozofiju, profesionālo autonomiju, kritisko domāšanu, digitālo bērnību  un digitālo kompetenču attīstību izglītības jomā.