Tuvojas izskaņai gada otrais mēnesis februāris, kad ziema pamazām atdod savas pozīcijas un svinam Meteņus, kad ļaujamies romantikai un svinam Valentīndienu, kad, akcentējot radio lomu sabiedrības saliedēšanā,  izglītošanā un informācijas apmaiņā, atzīmējam Pasaules radio dienu. Bet bez tam šomēnes Latvijā tiek īpaša uzmanība pievērsta retajām slimībām un, lai par tām informētu, norisinās Reto slimību dienas. Pasaulē sastopamas ap 6000 - 8000 dažādu reto slimību, ar kurām Eiropā sirgst aptuveni 30 miljoni cilvēku, bet pasaulē to skaits sasniedz pat 300 miljonus. Pērnā gada nogalē Latvijas Reto slimību reģistrā bija reģistrēti 14 882 iedzīvotāji ar 1511 dažādām reto slimību diagnozēm.

Retajām slimībām, to pētniecībai, cēloņiem, atpazīšanai, diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei šoreiz pievērsāmies arī „Nākotnes pieturā” kopā ar raidījuma viešņu - neiroloģi, imunoloģi, neirosonoloģi, PSKUS Reto neiroloģisko slimību centra vadītāju, Neiroimunulogu asociācijas valdes priekšsēdētāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, Veselības ministrijas galveno speciālisti neiroloģijā Dr. med. Viktoriju Ķēniņu. Zinātnes nozare, kuras uzmanības centrā ir nervu sistēmas un imūnsistēmas savstarpējā ietekme veselības saglabāšanā un slimību izcelsmē un kurā profesore specializējusies, ir neiroimunloģija. Tai veltīta arī viņas kopīgi ar kolēģiem sarakstītā grāmata “Neiroimunoloģija klīniskajā praksē”. Kā svarīgu faktoru veselības nodrošināšanā līdzās vispārzināmajiem ieteikumiem neiroloģe uzver miera un līdzsvara uzturēšanu ikdienas dzīvē, kam var noderēt gan meditācija un jogas nodarbības, gan baznīcas apmeklējums. Savukārt „zelta recepte” veselīga prāta, kognitīvo funkciju  un pilnvērtīgas dzīves kvalitātes saglabāšanai līdz sirmam vecumam ir nemitīga jaunu zināšanu apgūšana un izglītošanās. Šim ieteikumam iedvesmojošs paraugs ir pati Viktorija Ķēniņa - visai  nesen viņa ieguvusi arī juristes izglītību, kas palīdz orientēties medicīnas likumdošanā un ārstes praksē.