Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā kādi spārnoti radījumi, kas nav ne putni, ne tauriņi, arī ne odi un mušas, un pat ne lidmašīnas, bet gan dīvaiņi, kas ar spārniem, kuri veidoti no ādas, kas atrodas starp locekļu un pirkstu kauliem, pārvietojas galvenokārt naktīs. Jau vairāk nekā 2 gadus pasaules Covid pētnieki cenšas uzminēt noslēpumu, vai šīs būtnes ir vai nav vainojamas vīrusa izcelsmē. Bet, ar ko nodarbojas hiropterologi, centīsimies noskaidrot „Nākotnes pieturā”, kurā viesojas Latvijas Sikspārņu Pētniecības biedrības valdes loceklis, ziemojošo sikspārņu monitoringa vadītājs, sertificēts sikspārņu eksperts, kurš jau 30 gadus  piedalās visos lielākajos sikspārņu izpētes projektos Latvijā, Dr.biol. Viesturs Vintulis.

No pasaulē zināmajām vairāk nekā tūkstoš sikspārņu sugām Latvijā sastopamas sešpadsmit. Lai iegūtu jaunus datus par šiem joprojām maz izpētītajiem dzīvniekiem, līdzās ekspedīcijām tiek izmantota radiotelemetrijas metode – sikspārņi tiek aprīkoti ar raidītājiem. Savukārt Latvijā tik populārajās Sikspārņu naktīs lidoņus iespējams ne tikai vērot, bet ar ultraskaņas detektora palīdzību, kas pārveido sikspārņa saucienus cilvēkam sadzirdamā frekvencē, arī sadzirdēt.

Savulaik Viesturs Vintulis bijis LU zooloģijas muzeja fondu glabātājs un Maltica jeb tropisko putnu kolekcijas veidotājs, arī ticis uzaicināts par „Dabas koncertzāles” galveno zinātnieku, kad Lūznavas muižā izdevies konstatēt šai vietai divas jaunas sikspārņu sugas – pigmejsikspārni un dīķu nakstssikspārni. Pētnieku aizrauj arī citi „lidojošie objekti”- putni un tauriņi.