Viss jaunais ir labi piemirsies vecais un ja, gaidot pašvaldību vēlēšanas, aizvien vairāk saasinās novadu apvienošanas un varas dalīšanas kaislības, tad sensenos laikos viss bija it kā daudz vienkāršāk: Rīga, Salaspils, Stopiņu, Garkalnes, Ropažu, Ikšķiles, Ogres,  Ķeguma,  Lielvārdes, Skrīveru un Aizkraukles novads piederēja pie Daugavas līvu zemēm; Gaujas līvu zemēs atradās Carnikavas, Saulkrastu,  Sējas,  Krimuldas, Ādažu, Garkalnes, Inčukalna, Mālpils, Siguldas, Līgatnes,  Amatas  un Cēsu novads; savukārt Metsepoles līvu zemju teritorija ir Limbažu,  Salacgrīvas, Alojas  un Mazsalacas novads. Vēl senākā pagātnē, 9. - 13.gadsimtā Līvu valsts apvienoja Idumeju, Metsepoli, Lēdurgu, Turaidu, Vanemu, Daugavas līvzemi, Ventavu un Vendeni.

Lībieši kā otra Latvijas pamatnācija ir pieminēti daudzos likumos un arī Satversmē, kur  teikts:

“Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas“.

Lībiešu valoda kā viena no visapdraudētākajām iekļauta izzūdošo valodu Sarkanajā grāmatā. Pēc zinātnieku aplēsēm, 12. - 13. gadsimta mijā Latvijas teritorijā dzīvojuši apmēram 20 tūkstoši lībiešu, savukārt šodien esot vien ap 20 lībiešu valodas pratēju. Starp citu, latviešu valodā tieši no lībiešu valodas esot ienākuši tādi vārdi, kā, piemēram, beka, ķīla, laulāt, māja, maksāt, pīlādzis, sēne u.c. Arī populārā “Pūt,vējiņi” latviešiem un lībiešiem ir kopīga.

Lai šķetinātu sarežģīto lībiešu vēsturi, ieskicētu pagātnes kultūras mantojumu un nākotnes perspektīvu, “Nākotnes pieturā” viesojās līvu pētnieks, valodnieks, tulkotājs un dzejnieks, LU Lībiešu institūta dibinātājs un vadītājs, Dr.phil. Valts Ernštreits. Viņš studējis Tartu Universitātē,  2010. gadā par pētījumu "Lībiešu rakstības veidošanās" ieguvis filozofijas doktora grādu un pēc studiju beigšanas.

Valta Ernštreita zinātniskās intereses saistītas galvenokārt ar lībiešu literārās valodas un leksikas jautājumiem, liekot padziļinātu uzsvaru tieši uz lībiešu valodas vēstures. Viņš veidojis lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcu, turklāt pats  raksta dzeju Kurzemes lībiešu izloksnē. Vai zinājāt, ka 2010. gadā Latvijas Eirovīzijas dziesmu finālā saknēja Raimonda Tigula dziesma ar Valta Ernštreita dzeju lībiešu valodā „Rišti räšti”?

Savukārt nedēļas nogales brīvdienās līvu pētnieks aicina uz Ziemeļkurzemes līvu krastu un, ievērojot senu lībiešu tradīciju, lai izpelnītos Jūras mātes labvēlību, dodoties pie jūras, kā ziedojumu ņemt līdzi kādu ziedu.