14. jūnijs ir datums, kas Latvijas kalendārā ieguvis sēru krāsu. 1941. gadā naktī no 13. uz 14. jūniju Padomju Savienības okupācijas režīms uz Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem deportēja vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Neaizmirst, pieminēt un cienīt - tas ir mūsu pienākums, bet neaizmirst, pētīt un analizēt - tas ir vēsturnieku uzdevums.

„Nākotnes pieturā” viesojās vēsturniece, kuras uzmanības fokusā ir Baltijas valstis un PSRS sabrukuma periods. Viņa doktora grādu ieguvusi Parīzes Politisko Studiju Institūtā (turpat, kur mācījies Francijas prezidents Makrons). Bijusi mācībspēks Londonas ekonomikas augstskolā, starp kuras absolventiem ir vairāki Nobela prēmijas ieguvēji, arī vairāk nekā 50 bijušie vai esošie valsts un valdības vadītāji. Nodarbojusies ar pētniecību vienā no pasaulē prestižākajām universitātēm –Jeila Universitātē, kurā studējuši pieci ASV prezidenti, bet absolventu un pasniedzēju vidū bijuši 49  Nobela prēmijas laureāti. Pērnajā rudenī viņas grāmatu “Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums” (“Politics of Uncertainty. The United States, the Baltic Question, and the Collapse of the Soviet Union”) izdevusi vienas no izcilākajām un prestižākajām universitātēm pasaulē- Oksfordas Universitātes izdevniecība. Savukārt šajā pavasarī šis pētījums ieguvis Kembridžas universitātes Baltijas Ģeopolitiskā tīkla programmas balvu kā gada labākā grāmata. Jāpiebilst, ka Kembridžas universitāte atrodas pasaules labāko universitāšu top 5niekā, pēc zinātniski pētniecisko darbu rezultātiem ieņem pirmo vietu, bet absolventu vidū ir 92 Nobela prēmijas laureāti un 15 Anglijas premjerministri. Pravieši par laimi tiek cienīti arī savā zemē, jo vēsturniece Una Bergmane saņēmusi nomināciju Gada vēsturnieks Latvijā 2023.

Apjomīgais pētījums “Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums” ir par attiecībām, kādas izveidojās 1980. gadu beigās starp Baltijas valstu neatkarības kustībām, Maskavu un Vašingtonu. Unai Bergmanei, pētot ASV, Francijas un citu valstu arhīvu dokumentus, izdevies no cita rakursa palūkoties uz Baltijas valstu Atmodas laiku starptautiskā kontekstā, perestoikas un PSRS sabrukuma posmu, kurā ne mazsvarīga loma bijusi pasaules lielvaru interesēm.

Šobrīd vēsturnieces pētnieciskais darbs turpinās vienā no vadošajiem Krievijas, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju centriem- Somijas Zinātņu akadēmijas Helsinku Universitātes Aleksanteri institūtā. Paralēli tam Una Bergmane darbojas starptautiskajā Ārpolitikas pētniecības institūtā (Foreign Policy Research Institute), un tā interneta platformā lasāmi viņas pētnieciskie raksti par Padomju sabrukumu, Krievijas mediju propagandu Baltijas valstīs, Latvijas mūsdienu politiku un Krievijas invāziju Ukrainā.