„Nākotnes pieturas” viešņa savu profesionālo karjeru pirms gadiem padsmit sākusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, un šobrīd dzīve viņu atkal nolikusi Covid frontes pirmajā līnijā. P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste - infektoloģe, arī eksperte un pētniece, arī LU pētniece un lektore Aija Vilde jau kopš pērnā pavasara bijusi tās speciālistu komandas sastāvā, kas ar izpēti, rekomendācijām, simulāciju izspēlēm utt. palīdzējusi sagatavoties Covid-19 pandēmijai un turpinājumā darbojusies Valsts Pētījumu programmās Covid-19 monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai.

PSKLUS tiek īstenots pētījums, ko koordinē infektoloģe Aija Vilde un kura ietvaros Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs (MITC) sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu (EDI) ir sācis darbu pie prototipa izstrādes ierīcei, kas spēs analizēt un sniegt tūlītēju informāciju par konkrētā cilvēka roku mazgāšanas kvalitāti. Paredzams, ka projekta rezultāts palīdzēs izvairīties no dažādām infekcijas slimībām un stiprinās sabiedrības veselību kopumā.

Nesen arī LNOB  veikts pētījums, kura ietvaros notika detalizēta LNOB vides apsekošana, augsta riska zonu identifikācija un tika izstrādātas un testētas kontaktu trasēšanas sistēmas, ar kuru palīdzību, fiksējot personu pārvietošanās paradumus, iespējams identificēt augsta riska zonas. Pētnieku grupā līdzdarbojās datorikas  un elektronikas speciālisti, infektologi un sociālantropologi.

Tomēr Aijas Vildes sirdslieta un specializācija ir antibakteriālā rezistence. Šobrīd  viena no viņas prioritātēm ir apjomīgs pētījums, kurā iesaistījušās visas Latvijas lielākās reģionālas slimnīcas un kura mērķis ir, izvērtējot esošās prakses, stiprināt atbildīgu antibiotiku lietošanu un infekciju kontroli un izstrādāt specifiskus un zinātniski pamatotus ieteikumus to uzlabošanā gan katrā no pētījumā iesaistītajām slimnīcām, gan valsts līmenī.

Antibakteriāla rezistence ir mikroorganisma (piemēram, baktērijas, vīrusa vai parazīta, tāda kā malārijas izraisītājs) spēja pretoties antibakteriālo līdzekļu darbībai. Antibakteriālā rezistence ir problēma visā pasaulē. Eiropas Slimību un profilakses kontroles centrs un Pasaules Veselības organizācija antimikrobiālās rezistences ierobežošanu ir pasludinājušas par vienu no globālās veselības prioritātēm. 2019. gada skaitļi liecina, ka Latvijā kopējais antibiotiku patēriņš cilvēkiem un dzīvniekiem bija 17,27 tonnas aktīvās vielas, no kurām 10,55 tonnas (61%) antibiotiku tika patērētas cilvēkiem!