Ja mūs piemeklējis klepus vai iesnas, iedzeram lielu krūzi smaržīgas liepziedu tējas, ja vakarā grūti aizmigt un ciešam no stresa, tad izvēlamies aromātisko piparmētru dziru, bet, ja gadījies dabūt pušumu vai iekodis kāds negants kukainis, tad noderēs ceļmallapas plāksteris. Šīs vecvecvecmāmiņu  gudrības joprojām noderīgas ne tikvien mūsu ikdienā, bet aizvien vairāk tās novērtē arī farmācijas, kosmetoloģijas, pārtikas nozaru speciālisti.

Šovasar Cēsu pilsmuižas klētī apmeklētājiem durvis vēris Ziemeļu dabas medicīnas muzejs, kura ekspozīcijā vērsta uzmanība uz ziemeļu reģionu ārstniecības augiem un to pielietojumam senatnē, šobrīd un potenciālam nākotnē un kura saturu veidojuši Vides risinājumu institūta pētnieki. Institūtā viens no pētniecības virzieniem saistīts ar ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas un pārstrādes tehnoloģiju izstrādi augstas pievienotās vērtības radīšanai pārtikas, kosmētikas, farmācijas un zaļās ķīmijas industrijā. Šobrīd turpinās darbs pie pētījuma, kurā kā galvenās varones izvēlētas trīs savvaļā apdraudētas sugas– Sibīrijas žeņšeņs parastā īve un Jūrmalas zilpodze.

Sibīrijas žeņšeņa  dzimtene ir kalnu un mežu reģions Korejā, Ķīnas ziemeļaustrumi un Sibīrijas austrumu daļa, kas mūsdienās tiek kultivēts arī Eiropā. Parastā īve ir Latvijā savvaļā ļoti reti sastopams skujkoks, kas atsevišķu koku veidā atrodams Piejūras zemienē, piem., Slīterē. Savukārt  Jūrmalas zilpodze mitinās galvenokārt Eiropā, Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastē, Latvijā atrodama ļoti reti, tikai Kurzemes piejūras dienvidu un vidus daļā.

„Nākotnes pieturā” viesojas projekta zinātniskā vadītāja, Vides risinājumu institūta vadošā pētniece, augu ģenētiķe Dr. Ieva Mežaka. Vienlaikus Ievas uzmanības lokā ir bijis noskaidrot, kādi ir Latvijas iedzīvotāju paradumi ārstniecības augu lietošanā un vākšanā. Šajā pētījumā atklāts, ka ārstniecības augus ikdienā lieto 71% Latvijas iedzīvotāju, bet populārākās ārstniecības augu sugas pie mums ir piparmētras, kumelītes un liepziedi.