Tad, kad mūsējiem iet labi, mēs lepojamies, mēs priecājamies un līksmojam, vicinām sarkanbaltsarkanos karogus un tos krāsojam uz vaigiem, mēs mīlam mūsu varoņus, viens otru un visu pasauli un, šķiet, pasaule pamana mūs un arī mūs mīl. Bet, tad, kad mūsējiem sāk iet slikti un mēs šķendējamies un dusmojamies, vairs nemīlam (jo kurš tad mīl zaudētājus!) un vēl nesenie elki bez žēlastības tiek gāzti no pjedestāla.

Kā mūsu izcilais bobsleja treneris Sandis Prūsis mēdz teikt:

„Mamma raušus katru dienu, diemžēl, necep.”

Tāds, lūk, ir sports. Tā klātbūtni šoreiz jutīsim arī „Nākotnes pieturā”, jo nesen ticis dots starts nacionālas nozīmes pētniecības projektam „Inovācijas, metodikas un rekomendācijas sporta nozares attīstībai un pārvaldībai Latvijā”. Tā mērķis ir pilnveidot izcilību pētniecībā veselības un sporta zinātnē, stiprināt saikni starp pētniecību un sportu, attīstīt uz datiem balstītu zinātnisku un analītisku bāzi sportam, radīt jaunas zināšanas un pieejas, kā arī stiprināt materiālzinātnes un medicīnas spējas veicināt ilgtspēju un efektivitāti sportā. Darba grupā vairāk nekā 80 dažādu nozaru pētnieki ar pieredzi sporta zinātnes, datorzinātnes, bioloģijas, fizikas, medicīnas un inženierzinātņu jomā apvienojušies ar plašu sporta jomas pārstāvju loku –  sportistiem, treneriem, bērnu un jauniešu vecākiem, speciālistiem, kas iesaistīti sportistu veselības pārraudzībā (piemēram, sporta ārstiem, fizioterapeitiem), sporta nozares vadītājiem un politikas veidotājiem.

„Nākotnes pieturā” viesojas vērienīgā projekta vadītāja, RSU asociētā profesore, Veselības un sporta zinātņu fakultātes docētāja un Rehabilitācijas katedras vadošā pētniece, Dr. med. Signe Tomsone. Viņa zinātnisko pieredzi uzkrājusi pētījumos par iedzīvotāju ieradumiem un motivēšanu pieņemt veselīgu dzīvesveidu, par dzīves kvalitātes uzlabošanu projektā „Vecums nav šķērslis” - veselīgu un aktīvu novecošanos Latvijā, citās Baltijas valstīs un Eiropā un rehabilitācijas lomu iekļaujošas sabiedrības veidošanā Latvijā. Viena no rehabilitācijas nozarēm, ar kuras palīdzību var uzlabot gan ikdienas aktivitāšu veikšanas spēju, gan dalību dažādās pacientam svarīgās nodarbēs pēc insulta un citiem ilgstošiem funkcionēšanas ierobežojumiem un hroniskām saslimšanām, ir ergoterapija. Ergoterapijas mērķis ir kavēt slimības progresēšanu, invaliditātes attīstīšanos, veicināt pacienta neatkarību ikdienas darbībās un palīdzēt apgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs. Signe Tomsone  RSU izstrādājusi jaunu studiju programmu „Ergoterapija”, kurā iespēja izzināt teorētiskas zināšanas tās  apvienojot ar praktiskām iemaņām.