Astrologi 2024. gadu sauc par Pūķa gadu, zoologi - par stirnas, entomologi - par  lielacu kamenes, mikologi - par zilzaļās hlorociborijas, bet ornitologi - par mazā zīriņa gadu. Pagaidām gan šī gada spārnoto galveno varoni klātienē vēl nevaram sumināt,  tas bauda sauli un siltumu kaut kur Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē, bet Latvijā ieradīsies tikai aprīlī. Vasarā mazo zīriņu varēsim sastapt ūdenstilpju tuvumā - jūras piekrastē un Daugavas ielejas saliņās. Viņa ēdienkartē ir sīkas zivtiņas, vēžveidīgie un citas veselīgas jūras veltes, tāpēc liekais svars viņam nedraud - tas sver tikai apmēram 45 gramus (tikpat, cik biezpiena sieriņš „Kārums”). Latvijas piekrastes liedagos ligzdojošo mazo zīriņu populācija cilvēku un dzīvnieku traucējumu dēļ ir apdraudēta, pēdējos gados tā nepārsniedz 70 līdz 100 pārus. Vēršot uzmanību uz piekrastēs ligzdojošo putnu aizsardzību, ikviens tiek aicināts iesaistīties sabiedriskajā zinātnē, reģistrējot savus novērojumus portālā Dabasdati.lv, turklāt Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsludinājusi arī gada putna zīmējumu konkursu “Saudzēsim mazo zīriņu”.

„Nākotnes pieturā” tikāmies ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības 2024. gada putna akcijas koordinatoru, ornitologu Ruslanu Matrozi. Viņš specializējies ūdeņu putnu pētniecībā, daudzus gadus veic paugurknābja gulbju ekoloģijas un migrācijas pētījumus, savulaik kā eksperts piedalījies LIFE projektā „Aizsargājamās jūras teritorijas Austrumbaltijā”. Ornitologa sidrsdarbs un misija ir arhīvu pētniecība un liecību saglabāšana par Latvijas ornitoloģijas vēsturi un personībām, kas to veidojušas un savu mūžu veltījušas savvaļas putnu vērošanai, izpētei, aizsardzībai un popularizēšanai. Šobrīd norisinās darbs pie zoologa Zanda Spura 7000 vienību apjomīgā arhīva, kas aptver dokumentus, zinātniskos materiālus, dienasgrāmatas, korespondenci, rakstu melnrakstus, apbalvojumus, fotogrāfijas, tehniku, u.c. Ar daļu no Ruslana Matroža pētījumiem varam iepazīties žurnāla „Putni dabā” publikācijās.