Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, tomēr šoreiz “Nākotnes pieturas” skats tiks vērsts pagātnē. Kopš pērnā gada nogales Latvijas Kultūras akadēmijā tiek īstenots vērienīgs pētniecības projekts “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018. – 2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība”.

Pilskalni ir vizuāli visnozīmīgākais Latvijas arheoloģisko pieminekļu veids, kam ir ne tikai zinātniska nozīme kā arheoloģiskajiem izpētes objektiem, bet arī loma kultūrvēsturiskajā ainavā, lokālās identitātes un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Pētījums gavnokārt ietver  Latgali - Dagdas, Krāslavas, Zilupes, Ludzas novadu, Baltinavu, Žīguriem Ziemeļlatgalē, arī  Ilūkstes novadu Sēlijā un Madonas novadu un Raunu.
Vidzemē. Jau pavasarī  tika ziņots par 5 jaunatklātiem  pilskalniem - Ļūbasta pilskalnu, Sīķeles pilskalnu, Veipieša pilskalnu Daugavpils novadā, Vulānu pilskalnu Riebiņu novadā un Keklišku pilskalnu Ilūkstes novadā.Šobrīd tiem piepulcējušies vēl daži.

 “Nākotnes pieturas”  viesis, projekta vadītājs, LKA akadēmijas profesors un Zinātniskās pētiecības centra  vadošais pētnieks, arheologs un kultūrvēsturnieks, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns ir Ernesta un Arvīda Brastiņu balvas laureāts, vairākkārtējs Folkloras gada balvas ieguvējs, Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperts un padomes loceklis. Profesora zinātniskās intereses saistītas ar senajām kulta vietām, pilskalnu un citu senvēstures pieminekļu apzināšanu, izvērtējumu, arheoloģijas pieminekli kā kultūrvēsturisku fenomenu, arheoloģijas un folkloras mijiedarbību, kultūrvēsturiskajiem akmeņiem.Viņa kontā ir vairāk nekā 1500 publikāciju, to skaitā pāri par 250 zinātnisko rakstu un 52 grāmatas (11 monogrāfijas). Jura Urtāna tēvs ir arheoloģijas leģenda, daudzu jauno senvēstures entuziastu skolotājs Vladislavs Urtāns, kura simtgade pavasarī tika visai plaši atzīmēta.

Profesors pārliecināts, ka Edgara Liepiņa spārnotais teiciens: “Vajag tikt rakt!” sen vairs neattiecas uz arheologiem, jo šobrīd pētniecībā  tiek pielietotas gaisa arheoloģijas un lāzerskenēšanas metodes.

Starp citu, Juris Urtāns pats ir valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļa - Krustpils Kūku Dzirkaļu pilskalna īpašnieks.