Oficiāla statistika, šķiet, neeksistē, tomēr, ja pārlūkojam dziesmu vārdus, tad laikam pats populārākais orgāns, kas tajos apdziedāts ir laimīga vai nelaimīga, iemīlējusies vai salauzta sirds. Nepaies necik ilgs laiks, kad interjeros un eksterjeros notiks strauja dekorāciju maiņa, un Ziemassvētku eglīšu, spožo bumbuļu un rūķu vietā arī stāsies košas un sarkanas Valentīndienas sirdis. Sirsniņa, iespējams, ir arī visvairāk lietotā emocijzīme mobilajos telefonos un sociālajos tīklos. Arī „Nākotnes pieturā” centrālais sarunas objekts šoreiz būs sirds. Tātad dobjš muskuļots dūres lieluma orgāns, kas darbojas kā sūknis un, periodiski saraujoties un izplešoties, pa visu organismu nodrošina asiņu cirkulāciju.

„Nākotnes pieturā” viesojas Pasaules, Skandināvijas un Eiropas Sirds un torakālo ķirurgu asociācijas, arī Starptautiskās Minimāli invazīvo sirds un torakālo ķirurgu asociācijas biedrs, kurš savulaik savu ceļu medicīnā sācis kā marles griezējs, tamponu taisītājs un sistēmu mazgātājs. Izcilā ķirurga, onkologa, medicīnas vēsturnieka, medicīnas doktora un profesora Paula Stradiņa mazdēls, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, RSU Ķirurģijas katedras profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Dr.med. Pēteris Stradiņš.

Profesors medicīnas jomā savu pieredzi papildinājis Itālijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā, ASV, UK, Itālijā, Lietuvā, Igaunijā, savukārt viņa vadīto Sirds ķirurģijas centru varam uzskatīt ne tikai par vadošo Baltijas valstīs, arī par konkurētspējīgu Eiropas līmenī. Tajā veiksmīgi tiek pielietotas visjaunākās - mazinvazīvās, videoasistējošās un transkatetra ķirurģijas metodes, un statistika liecina, ka ik gadu tiek izdarītas vairāk nekā 1100 operācijas mākslīgajā asinsritē. Pēteris Stradiņš pats piedalījies inovatīvu ārstēšanas metožu izstrādē, veicis daudzas unikālas sirds operācijas, savulaik arī vēsturisko, Latvijā pirmo sirds vārstuļu hibrīdoperāciju. Līdzās praktiskajai medicīnai viņš darbojas arī zinātnes jomā – gan biomateriālu pētījumos kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, gan kopā ar mediķu komandu izstrādājis un saņēmis patentus koronāro artēriju šuntu stāvokļa diagnostikas metodei un pēcoperācijas asiņošanas riska prognozēšanas paņēmienam.

Pēteris Stradiņš ir piederīgs leģendārajai Stradiņu dzimtai un par savu misiju uzskata tās gara uzturēšanu un kopšanu. Viens no pasākumiem, kas ik gadu decembrī tiek rīkots par godu Jānim Stradiņam, atspoguļo akadēmiķa dažādo interešu loku un tiek veidots saskaņā ar viņa darbības principiem – zinātnes popularizēšana, ir „Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi”. Šogad 12. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkā norisināsies Piektie Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi "Lielā grāmatu pasaule un mēs". Tajos diskutēs par grāmatniecību Latvijā dažādos laikmetos, atskatīsies uz vēsturiskajām tradīcijām un domās par grāmatu lomu nākotnē.