Pamazām un nemanot jau pietuvojies tas skumjas laiks, kad rīti kļuvuši tumšāki un vēsāki, un mūs vairs nemodina daudzbalsīgs un skaļš putnu treļļu koris. Tomēr skumt nav vērts, jo klusums nedraud - to aizpilda kaiju kliegšana, vārnu ķērkšana, zvirbuļu čiepstēšana un baložu dūdošana. Iespējams - vēl citus, ar labi nostādītu balsi apveltītus eksemplārus izdosies sastapt jau pavisam drīz Kurzemes pusē, Papē. Jo, lai atraktīvā un populārzinātniskā veidā iepazīstinātu ar dažādām zinātnes nozarēm, ik gadu septembra pēdējā piektdienā vienlaicīgi visā Eiropā notiek Zinātnieku nakts, kad ciemos pie sevis uz aizraujošām ekskursijām un interesantiem pasākumiem aicina dažādas zinātniskās institūcijas. Protams, arī Latvijā. Turklāt mēs tiešām varam lepoties ar izciliem zinātniekiem, modernu pētniecības infrastruktūru un ilgtermiņa inovāciju potenciālu.

Viena no Zinātnieku nakts lokācijas vietām būs LU Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs. Papē jau gandrīz pirms 60 gadiem dibināta putnu novērošanas stacija, kurā tiek gredzenoti un uzskaitīti ne vien migrējošie putni, bet arī sikspārņi. „Nākotnes pieturā” ir ekskluzīva iespēja- Zinātnieku nakts priekšvakarā dosimies ekskursijā ne tikai uz Papes, arī uz LU  Engures ezera Ornitoloģisko pētījumu centru un vēl izmetīsim loku pa Amerikas, Jūtas universitātes lauka vietu Virdžīnijas piekrastes rezervātā. Ar pētījumiem visās šajās vietās saistīts „Nākotnes pieturas” viesis - LU Bioloģijas institūta vadošais pētnieks un Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Dr. biol. Oskars Keišs. Savu putnu vērotāja karjeru viņš sācis jau 11 gadu vecumā, bet pirmās zinātniskās izpētes objekts bijusi grieze - pie mums vēl sastopams, tomēr apdraudēts putns, kas citviet  Eiropā jau kļuvis par lielu retumu. Šobrīd aktuāls ir ilgtermiņa projekts, kas norisinās Oskara Keiša vadībā -   pētījums par mājas strazdu  ligzdošanu un migrācijām Engures ezerā un Gulbenes novada Zeltalejā.