Šonedēļ - kur vien skaties - laimīgas, priecīgas, smaidošas un starojošas sejas, plecu pie pleca dziedātāji, roku rokā dejotāji, vienā ritmā plaudē skatītāji - bez 2 metru distances, bez sejas maskām, tomēr, cerams, ar tīrām rokām Pirms 3 gadiem bijām lielā neziņā, vai kādreiz to vispēr vēl piedzīvosim. Un pat  pirms gada vēl nebija pārliecības, jo dzīvi bija apturējis Covid. Vai šobrīd Covids tikai nedaudz iesnaudies, vai pavisam pazudis no mūsu ikdienas un vai pamazām nesāk rosīties jau citi vīrusi? To „Nākotnes pieturā” centāmies izdibināt no mūsu viešņas - Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošās pētnieces, RSU asociētās profesores, Dr. med. Modras Murovskas.

Jūnija vidū RSU tika rīkota   Pasaules virusoloģijas biedrības konference, kurā ap 100 pasaules vadošo virusologu no 26 valstīm dalījās pieredzē par cilvēku, dzīvnieku un augu vīrusiem gan klīniskajā un lietišķajā virusoloģijā, gan fundamentālajā zinātnē, turklāt īpaša uzmanība tika pievērsta Covid-19 pandēmijas jautājumiem un jaunākajām laboratorijas tehnoloģijām. Modra Murovska ir Pasaules virusoloģijas biedrības padomes locekle un bija viena no šīs konferences līdzpriekšsēdētājām. Viņa vairakkārt atzīta par RSU „Gada zinātnieku”, bet  pētījums „Persistentu vīrusu infekciju iesaiste nervu sistēmas slimību attīstībā” izpelnījies LZA atzinību kā gada nozīmīgākais sasniegums zinātnē.

Pēdējā laikā zinātnieces uzmanības lokā ir slimību, kas galvenokārt skar nervu sistēmu un autoimūno slimību - to, kur vīruss darbojas kā slimības palaidējfaktors, izpēte. Norisinās arī  mialģiskā encefalomielīta jeb hroniskā noguruma sindroma, kas jo īpaši aktuāls  kļuvis tā sauktā garā kovida jeb pēckovida gadījumos, pētījumi.