Ir aprēķināts, ka aptuveni trešo daļu mūža cilvēks pavada miegā, tātad visticamāk guļus stāvoklī. Savukārt pusi dzīves jeb pusi no sava nomoda - sēžot. Veselības speciālisti apgalvo, ka tas ir daudz par daudz, pieaug dažādu slimību risks, rada problēmas ar asinsriti, mugurkaulu, muskuļu atrofiju un aptaukošanos. Tāpēc svarīgi laiku pa laikam piecelties, izkustēties, pastaigāt un kaut vai izstaipīties. Tomēr, lai cik veselīgi mēs arī necenstos būt, bez sēdēšanas un tās galvenā atribūta - krēsla neiztikt. Krēsli ir visur - birojos, virtuvēs, uzgaidāmajās telpās, kafejnīcās, kinoteātros, autobusos, lidmašīnās utt. Turklāt tie kļūst arvien funkcionālāki un cilvēkam „draudzīgāki”, ergonomiski un viedi, ar multisinhroniem mehānismiem un dažnedažādām iespējām, kas palīdz uzlabot ērtību un komfortu. Tā tas ir mūsdienās.

Savukārt aizdomāties un palūkoties uz krēslu kā kultūras un vēstures vērtību, savulaik pat ekskluzīvu mēbeli un statusa simbolu, kurā sēdēšana bija lemta tikai garīgās un laicīgās varas pārstāvjiem, arī par krēslu modi un kā tā laika gaitā mainījusies varam Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja jaunākajā izstādē "Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām". Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs lepojas ar Latvijā lielāko kultūrvēsturisko mēbeļu kolekciju, tā krājumā ir vairāk nekā 400 krēslu, ko rīdzinieki izmantojuši no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Izstāde „Katram savs krēsls” sniedz priekšstatu, kā Rīgas sabiedrībā kopš 13. gadsimta pakāpeniski ienāca rietumu kultūrai raksturīgā sēdēšana krēslos. Krēsli sniedz liecības gan par nozīmīgiem notikumiem un personām, kas tajos sēdējušas, gan dzīves stilu un amatniecības prasmēm.

„Nākotnes pieturā” viesojas viena no izstādes veidotājām, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Rīgas vēstures izpētes un ekspozīciju darba nodaļas vadītāja Dr. hist. Margarita Barzdeviča. Pētnieces interešu lokā ir Rīga un tās vēsture. Viņa saņēmusi atzinību un Rīgas balvu nominācijā „Par apjomīgo akadēmisko zinātnisko darbību" un pētījumu - grāmatu „Rīga zviedru laika kartēs un plānos, 1621–1710”. Šis darbs arī novērtēts kā viens no nozīmīgākajiem 2011. gada Latvijas zinātnes sasniegumiem. Savulaik tapis pētījums, kas veltīts Ķīpsalai - vienai no interesantākajām Daugavas lejteces salām, tās vēsturei un attīstībai. Darbs rezultējies kultūrvēsturiskā albumā ar Rīgas un Ķīpsalas vēsturi atspoguļojošiem plāniem, zīmējumiem, kartēm, gravīrām, gleznām, dokumentiem, rasējumiem, fotogrāfijām un aprakstiem. Starp citu, savulaik Ķīpsalas iedzīvotāji satiksmei izmantojuši Rīgas pasažieru tvaikoņus, un pie salas bijušas divas pieturas: Balastdambis un Jahtklubs, bet tikusi plānota arī tramvaja līnija uz Ķīpsalu. Margarita Barzdeviča veikusi arī unikālu vēsturisku pētījumu par Iļģuciema stikla fabrikas vēsturi un tās produkciju, kas līdz ar apjomīgu fabrikas produkcijas katalogu apkopots izdevumā “Iļģuciema stikls. No Jākoba Beka Rīgas stikla fabrikas līdz Iļģuciema stikla fabrikai (1886-1960)”. “Iļģuciema stikla fabrika” ir atstājusi spilgtas liecības Latvijas kultūras mantojumā, mūsdienās tās ražojumi gūst lielu ievērību lietpratēju un kolekcionāru lokā.