Turpinās vasaras pilnbrieds, kad visi peldēšanas entuziasti ar pilnu krūti bauda ūdens priekus. Savukārt citi – ļaujas savai kaislībai un citu peldošo objektu vilinājumam, tāpēc pilnā ekipējumā, pasituši padusē garākas un īsākas makšķeres, tārpu bundžas un citus atribūtus jau agrā rīta gaismiņā naski dodas kādas iecienītās ūdenstilpes virzienā.

„Nākotnes pieturā” mēs nepievērsīsimies tiem lomiem, kas mīt Latvijas upēs, ezeros, dīķos un par Rīgas kanālā, jo šoreiz kuģosim dziļākos ūdeņos un lūkosim pēc apaļajiem jūrasgrunduļiem. To vēsturiskā dzīvesvieta bijusi  Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseini, taču mūsdienās viņi plaši izplatījušies ārpus sākotnējā areāla un nu jau sastopami arī Baltijas jūrā un Latvijas piekrastē. Pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis sastapts pagājušā gadsimta 90tajos gados Polijas piekrastē, Gdaņskas līcī. Tiek uzskatīts, ka uz Baltijas jūru tie atceļojuši no Melnās jūras ar kuģu balasta ūdeņiem, bez tam šādā pat veidā tiem izdevies nonākt vēl tālāk- līdz Ziemeļamerikai, kur iemitinājušies Lielajos ezeros. Apaļais jūrasgrundulis ir invazīva suga, kas viegli adaptējas, ātri vairojas, izplatās Baltijas jūras reģionā, konkurē un rada galvassāpes vietējām zivīm. Īsā laika posmā tā kļuvusi par vienu no dominējošām zivju sugām, turklāt lielā populācijas blīvuma dēļ negatīvi ietekmē vietējās sugas un ekosistēmas kopumā.

 Lai risinātu šo problēmu, notiek apaļā jūrasgrunduļa pētījumi Baltijas jūras piekrastē un tiek īstenots projekts "LIFE REEF” jeb "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā", kurā līdzās Dabas aizsardzības pārvaldei viens no partneriem ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR".

Projekts startējis pirms diviem gadiem, un tā ietvaros iezīmēti un Rīgas jūras līcī un Baltijas jūras atklātajā daļā atlaisti 8000 apaļie jūrasgrunduļi. Katras zivs spurā ievietota maza sarkana zīmīte - T veida zīme jeb enkurzīme ar uzrakstu "BIOR RIGA" un īpašu četrciparu kodu. Zvejnieki un makšķernieki par noķertajām iezīmētajām zivīm tiek aicināti ziņot, pievienojot foto un norādot GPS koordinātas, laiku un zvejas rīku. Turklāt par šo līdzdalību paredzēta arī atlīdzība. Paralēli šim pētījumam, lai izveidotu vienotu Baltijas jūras reģiona apsaimniekošanas plānu apaļajam jūrasgrundulim,  gada sākumā “BIOR” kopā ar 15 sadarbības partneriem no Polijas, Dānijas, Zviedrijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas uzsācis “RoundGoby” projekta īstenošanu. Tā mērķis ir veicināt apaļā jūrasgrunduļa komerciālo zveju Baltijas jūrā, sniedzot jaunas iespējas mūsu reģiona zvejniekiem un vienlaikus samazinot invazīvās sugas populāciju, kas apdraud Baltijas jūras ekosistēmas daudzveidību.

„Nākotnes pieturā” viesojas BIOR Zivju resursu departamenta jūras nodaļas pētniece Loreta Rozenfelde. Loreta darbojas šajos šobrīd aktīvajos projektos, bet iepriekš veikusi pētījumus par „Apaļā jūrasgrunduļa populācijas bioloģisko parametru raksturojumu Latvijas piekrastē” un „Apaļā jūrasgrunduļa  krājuma novērtējumu Baltijas jūras Latvijas piekrastē”.