Līga Lepse: viedo tehnoloģiju izmantošana dārzeņu audzēšanā un urbānā dārzkopība

Ja pasaules lielie, varenie un slavenie modes tirgus noteicēji, jau demonstrē savas jaunās rudens - ziemas kolekcijas, stilus un tendences, tad par īstu pašmāju krāsu, formu un smaržu pārbagātību varam sajūsmināties, apmeklējot vietējos tirgus plačus, kur kastēs un grozos, uz plauktiem un galdiem kā modes skates mēlēm lepni gozējas un savu krāšņumu demonstrē Latvijas dārzos un laukos radītie eksemplāri.

Nav vairs tālu arī rudens svētki – Miķeļi, ko latvieši jau izsenis svinējuši kā rudens ražas un auglības svētkus. Lai nākamajā gadā viss plauktu, zeltu un augtu, mūsu senčiem pūrā bijuši dažnedažādi rituāli, ar kuru palīdzību centās nodrošināt druvas auglību nākamajos gados un kuros daudzināts Dievs, Māra, Miķelis un Jumis. Savukārt mūsdienās senajās gudrības tiek papildinātas ar jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un atziņām.

„Nākotnes pieturā” viesojas zinātniece, kuras pētījumu un publikāciju loks ir bezgala plašs - sākot ar ziemas ķiplokiem, smiltsērkšķiem, ērkšķogām, krūmu dillēm, rabarberiem, dārzeņu soju jeb edamame un beidzot ar jauktajiem stādījumiem, augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu komercražošanā, jaunām agrotehniskām metodēm, viedo tehnoloģiju izmantošanu dārzeņu audzēšanā un urbāno dārzkopību -  LZA korespondētājlocekle, Dārzkopības institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadošā pētniece  Dr. agr. Līga Lepse.

Ja runājam par modi, tad pēdējā laikā modē nācis jēdziens urbānā lauksaimniecība un urbānā dārzkopība - zaļās oāzes pilsētā uz balkoniem, lodžijām, palodzēm, terasēm un jumtiem, kopienu dārzi, konteineru un augsto dobju stādījumi, garšaugu dārzi un vertikālā dārzkopība. Pērn kad Dārzkopības institūts, sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu uzsācis pētījumu, kurā ierīkoti divi identiski augsto dobju (konteineru) stādījumi: urbānā vidē - uz AREI piederošās ēkas terases Rīgā un lauku teritorijā – Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centrā. Eksperimentā, kurā tika audzēti un tomāti, redīsi, zirņi, salāti un baziliks, konstatēts, ka pilsētas gaisa piesārņojums, kas potenciāli varētu radīt risku, izaudzētās ražas kvalitāti tomēr nav ietekmējis. Savukārt, bioloģiskās daudzveidības un efektīvu resursu izmantošanas nolūkos  norisinājies pētījums citā projektā par jauktajiem stādījumiem dārzeņkopībā jeb dārzeņu audzēšanu pamīšus slejās. Neapšaubāmi palīgs dārzkopībā ir arī mākslīgais intelekts  un viedās tehnoloģijas, kas tiek izmantotas diagnostikā, monitoringā, prognozēšanā, augu apstrādē (piemēram, droni, smidzinātāji - roboti). Ar mērķi pēc iespējas samazināt ķimikāliju izmantošanu Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centrā tiek pētītas viedās tehnoloģijas dārzeņu kaitēkļu apkarošanā uz lauka.