Vēl tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis un tad jau sāks ceļot mierīgu un skaistu Ziemassvētku un laimīga un priecīga Jaunā gada vēlējumi, ietērpti visdažādākajā veidolā: gan e pastos - elektroniski un digitāli veidotas, gan mobilajās ierīcēs - WhatsApp lietotnē, gan rūpnieciski ražotas un pa pastu sūtītas brīnumjaukas un krāsainas apsveikuma kartītes. Tās, kas pa pastu visbiežāk, protams, tiek no ziņkārīgiem skatieniem slēptas un pieklājīgi ievietotas aploksnē. Tomēr var sūtīt arī vienkārši paskarti, bez aploksnes. Šī ideja, ar ko 1865. gadā Karlsrūes Vācu pasta savienības 5. konferencē nāca klajā pasta slepenpadomnieks Heinrihs Stefans, sākumā izraisīja skepsi un neuzticību, tomēr visai drīz jau šis lētais un ērtais korespondences veids iekaroja savu vietu pasta sūtījumu klāstā un 19.gs. beigās nonāca arī līdz Latvijai. Pirmā Latvijā izdotā pasta atklātne bijusi ar melnbaltiem litografētiem Rīgas jūrmalas Dubultu peldvietas skatiem, bet jau dažus gadus vēlāk līdzās zīmētajām parādījās ar fotopastkartes.  

Oktobra nogalē Latvijas Nacionāljā bibliotēkā norisinājās reprodukciju albuma "Atmiņu topogrāfijas" atvēršanas svētki. „Atmiņu topogrāfijas” ir 100 fotopastkaršu izlase no aptuveni 100 000 lielās LNB atklātņu kolekcijas, kas tapusi veidota100 gadu garumā. Izdevums veltīts 20. gadsimta 20. – 30. gadu fotopastkartēm un to aversos un reversos ietvertajām personiskajām un kolektīvajām atmiņām. Pastkarte ir īpašs formāts, kuras aversā ir gan dažādas sadzīves ainas, gan Latvijas pilsētu vai dabas skati, bet reversā līdzās pastmarkai un adresei ir vieta arī nelielai ziņai, vēlējumam, jautājumam, lūgumam vai nelielam personiskam ikdienas stāstiņam.

„Nākotnes pieturā” „Atmiņu topogrāfijās” ielūkojāmies kopā ar albuma sastādītāju, LNB Mākslas krājuma eksperti Līgu Goldbergu. Ar pētījumu par fotogrāfijas mantojumu kultūras un mākslas vēstures izzināšanā un interpretēšanā viņa ir viena no gandrīz 100 pētnieku un zinātnieku lielās komandas, kas darbojusies projektā „Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”. Šobrīd Līgas domas jau pievērstas nākamajam pētījumam- darbam ar  LNB krājumos esošo, 1960-to gadu  „zelta laikmeta” fotomākslinieku paaudzes pārstāves Zentas Dzividzinskas arhīvu. Līga Goldberga pati apguvusi praktisko pieredzi laikmetīgās fotogrāfijas skolā un izglītības platformā „ISSP skola”, kur pievērsusies fotogrāfijai kā atmiņu glabātājai un nesējai.