Par radnieciskām dvēselēm mēdz teikt, ka to starpā valda jūtu ķīmija, bet, lai darba grupa veiksmīgi saprastos un sastrādātos, nepieciešama kolektīva savstarpējā ķīmija. Ja gribam skaisti skruļļainus matus, tad ejam pie friziera un tajos liekam ķīmiskos ilgviļņus. Tomēr savā veselīgajā pusdienu šķīvi mēs negribam ķīmiju.

Ja no sadzīves pārceļamies uz zinātnes lauciņu, tad ķīmija ir dabaszinātņu nozare, kas pēta vielu sastāvu, īpašības, uzbūvi, pārvērtības un ar šīm pārvērtībām saistītas parādības un tās pirmsākumi meklējami 16.gadsimtā. Pirms tam, jau kopš 4. gadsimta bija alķīmijas periods, kad alķīmiķi tiecās meklēt un atrast gan „filozofu akmeni” – līdzekli, kas citus metālus palīdzētu pārvērst „ideālajā metālā” – zeltā, gan „panaceju” – brīnumzāles, kas derētu pret visām kaitēm un dāvātu nemirstību. Starp citu, tieši vācu alķīmiķis, arī aptiekārs un ārsts Johans Glaubers tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu farmācijas pamatlicējiem.

Mūsu laikos farmācija ķīmijas zinātnei izvirzījusi jaunus uzdevumus - kā cīnīties ar antibakteriālo rezistenci, kā radīt jaunas zāļvielas, kā izstrādāt jaunas videi, dabai un cilvēkam nekaitīgākas metodes, turklāt taupot laiku un resursus. Šādi mērķi ir arī „Nākotnes pieturas” viešņai, kura pērnajā rudenī par savu veikumu – fundamentālo pētījumu, kurā tiek izstrādātas jaunas, inovatīvas organisko vielu iegūšanas metodes “Kobalta katalizēta C–H saites funkcionalizēšana”, saņēma prestižo „L`Oréal -UNESCO” balvu Sievietēm zinātnē. Svinīgajā ceremonijā balvas patronese Vaira Vīķe-Freiberga teica viedus vārdus: „Neskatoties uz visu paaudžu veltītajiem pūliņiem pasaules izpratnei, vēl aizvien ir milzīgi daudz neizpētītā.  Tā ir cēla misija – turpināt zinātnes darbu.” „Nākotnes pieturā”  Baltijā vadošā centra zāļvielu attīstībā - Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošā pētniece un Zinātniskās padomes locekle, Dr. chem. Liene Grigorjeva. Viņas „godalgu plauktiņš” ir samērā iespaidīgs: M. Straumaņa – A. Ieviņa balva, E. Lukevica balva un Solomona Hillera balva par promocijas darbu, kura rezultāti tika iekļauti prestižu zinātnisko žurnālu publikācijās. Šajā pētījumā tika izveidotas jaunas efektīvas metodes nepiesātināto aminospirtu un aminoskābju konstruēšanai, kas ir vērtīgi starpsavienojumi farmaceitiski nozīmīgu produktu iegūšanai.

 Starp citu, izrādās, ka ķīmiķu acīs zelta vērtība sen jau zudusi.