Ne tikai rudens lapu zeltā krāsotais novembris, arī ķiršu un ievu ziedu baltumā šķīstītais maijs Latvijai ir nozīmīgs mēnesis. Tieši ar maiju, kad svinam divus mūsu valstij svarīgus datumus - Satversemes sapulces sasaukšanas dienu 1. maijā un Neatkarības atjaunošanas svētkus 4. maijā „Nākotnes pieturas” viesim ir īpašas attiecības. Turklāt droši vien visā pasaulē nemaz nav tik daudz tādu valstu, kuras var lepoties, ka tās prezidents savu roku pielicis pie divu valstij svarīgāko dokumentu tapšanas – Satversmes (jeb Konstitūcijas) papildinājuma un Neatkarības atjaunošanas deklarācijas.

Akcentējot „Nākotnes pieturas” mērķi – runāt par zinātni un pētniecību, varam piebilst, ka raidījuma viesis savulaik bijis Ķīles Kristiāna Albrehta Universitātes Juridiskās fakultātes zinātniskais līdzstrādnieks, Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūta Getingenē  zinātniskais referents, kā arī strādājis Vācijas Bundestāga Zinātniskajā dienestā, bet par izcilu devumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Dītriha Andreja Lēbera piemiņas balvu. Viņš ir Rīgas Juridiskās augstskolas un Latvijas Kultūras akadēmijas goda profesors, biznesa augstskolas “Turība” un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Savukārt pirms pāris dienām Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita goda nosaukumu plejādei pievienojies arī Līneburgas Loifana Universitātes goda doktora zinātniskais grāds, kas ir unikāls un pirmais šīs augstskolas vēsturē.

Egils Levits ir vairāk nekā 150 publikāciju autors par politikas zinātnes un tiesību jautājumiem, Baltijas valstīm veltītajos zinātniskajos rakstos centies drupināt mūri, kas tās padomju okupācijas rezultātā šķīrušas no pārējās pasaules demokrātiskās sabiedrības, 1988. gadā publicējis arī pirmo izvērsto pētījumu par konfliktu starp latviešu pašnoteikšanās kustību un padomju imperiālo politiku Latvijā.

1990. gada pavasarī Egils Levits bija darba grupā, kas īsā laikā izstrādāja koncepciju 4. maijā pieņemtajai Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijai, tomēr saviļņojošajā deklarācijas pieņemšanas dienā  pašam nebija iespēja izbaudīt klātbūtnes prieku, jo pāris dienas iepriekš padomju vara viņu bija izraidījusi no Latvijas.

Egils Levits ir vēsturiskās paplašinātās, pēc paša personīgās iniciatīvas izstrādātās Satversmes Preambulas autors. Iepriekšējā, 1922. gadā preambula ietvēra tikai vienu teikumu, kam šodienas situācijā bija nepieciešams papildinājums. Preambulas tapšanas procesā Levits veicis pētījumus, lai studētu un salīdzinātu dažādu valstu (Portugāles, Polijas, Igaunijas, Šveices u.c.), kuras savu pastāvēšanas esenci un būtību atklājušas konstitūcijās un to preambulās, pieredzi. Rezultātā tika uzrakstīta un 2014. gadā pieņemta Latvijas Republikas Satversmes preambula jeb Latvijas Satversmes ievaddaļa, kurā formulēti trīs Latvijas Satversmes mērķi: Nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, nodrošināt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un nodrošināt katra cilvēka un visas tautas labklājību.