Pirms pāris gadiem tika publiskota pārsteidzoša un Latvijai ļoti iepriecinoša informācija - proti mūsu valstī ir augstākais sieviešu - izgudrotāju skaits Eiropā. Pie šāda secinājuma bija nonākusi Eiropas Patentu iestāde, apkopojot un analizējot datus par sieviešu līdzdalību izgudrojumos, kas patentēti Eiropas valstīs laika posmā no 2010. līdz 2021. gadam.

Latvijā sieviešu izgudrotāju īpatsvars ir 30,6%, kamēr Eiropā vidēji tas ir tikai 13,2%. Lai atbalstītu un veicinātu daiļā dzimuma skaitu, kas darbojas zinātniskajā pētniecībā, jau 25 gadus darbojas L`Oréal un UNESCO programma “Sievietēm zinātnē”. „Nākotnes pieturā” viesojas viena no pērnā gada prestižās jauno talantu balvas „Sievietēm zinātnē” ieguvējām - LU Cietvielu fizikas institūta pētniece, Ph.D. Katrīna Laganovska. Saņemtais apbalvojums nodrošinājis atbalstu projektam par optisko īpašību un defektu izpēti segnetoelektriskos metālu oksīdos un devis iespēju turpmākiem tādu materiālu pētījumiem, kas varētu tikt izmantoti nākamās paaudzes datoros, veidojot pavisam jaunu to arhitektūru un tos padarot daudz ātrākus un jaudīgākus. Jaunās zinātnieces arī nesen aizstāvētās doktora disertācijas galvenais objekts ir daudzsološs elektroniskais materiāls - hafnija dioksīds. Pateicoties tā augstajai dielektriskajai konstantei, plašajai aizliegtajai zonai, ķīmiskajai stabilitātei un kopējai saderībai ar silīcija dioksīda komponentēm, hafnija dioksīds kļuvis par iecienītu silīcija dioksīda aizstājēju lauktranzistoros. Bez tam segnetoelektriskās fāzes esamības atklāšana hafnija dioksīdā ir pavērusi jaunas iespējas tā izmantošanai, turklāt tas varētu būt perspektīvāks par pašlaik izmantotajiem segnetoelektriskajiem materiāliem. Bet galvenais izaicinājums izmantojot hafnija dioksīdu, ir tā relatīvi augstais pašvielas defektu daudzums.

Katrīna Laganovska darbojusies pētnieku komandā, kas izstrādājusi jaunu stroncija alumināta pārklājuma izveides metodi uz alumīnija, kā rezultātā iegūts pārklājums ar fosforiscentām īpašībām, kas praktiski būtu izmantojams, piem.,  noturīgu un energoefektīvu avārijas uzrakstu izgatavošanā, ceļa norāžu izgatavošanā, reklāmām un citur. Šis pētījums saņēma novērtējumu kā zinātniska novitāte un tika nosaukts kā viens no 2018. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.

Katrīnu jau kopš bērnības aizrāvušas eksaktās lietas, bet studiju gados viņa piederējusi leģendārajai „fizmatu kopienai” un aktīvi piedalījusies ik pavasara  Fizmatdienu organizēšanā.