Iespējams, mūsu klausītāji savām acīm klātienē skatījuši vai droši vien vismaz attēlos redzējuši kādu no pasaules arhitektūras pērlēm - Eifeļa torni, Ņujorkas Brīvības statuju, Ēģiptes Sfinksu, Sanfrancisko Zelta vārtu tiltu vai Londonas Lielo Benu. Ja runājam par Latviju, mums arī ar ko lepoties.

Protams, pirmkārt – slavenās Rīgas Jūgendstila ēkas, no jauna uzceltais Melngalvju nams, ne mazāk majestātisks kā Ņujorkas Brīvības statuja - mūsu Brīvības piemineklis un ne tikai Sanfrancisko tilts ir īpašs - arī Kuldīgas ķieģeļu tilts pār Ventu savulaik bijis viens no modernākajiem Eiropā. Savukārt ar pasaules arhitektūras brīnumu – miljoniem glazētām keramikas flīzēm klāto Sidnejas operteātri - izsmalcinātībā un unikalitātē var sacensties mūsu Mežaparka Sidraba birzs. Protams, mums netrūkst arī padomju mantojumā atstāto arhitektūras „šedevru” un kļūdu, ko var labot, apaudzējot ar vīnstīgām. Tomēr „Nākotnes pieturā” par to, kas varbūt mazāk pamanīts, tomēr uzmanības un lepošanās vērts, mūs izglītoja Mākslas vēstures institūta pētniece, Ph. D. Karīna Horsta.

Ja būtu jānosauc mūsu ievērojamākie arhitekti, tad droši vien tie būtu Konstantīns Pēkšēns un Eižens Laube. Karīna savā doktora disertācijā pētījusi citu radošo dižgaru - vienu no Latvijas Arhitektu biedrības  dibinātājiem un modernās arhitektūras pamatlicējiem Latvijā arhitektu Ernestu Štālbergu. Viņš ir līdzautors mūsu majestātiskajam neatkarības simbolam - Brīvības piemineklim, jo pilsētvidē īstenoja tēlnieka Kārļa Zāles ideju. Mākslas vēsturnieces zinātnisko interešu lokā ir 20. gadsimta arhitektūra Latvijā, un viņas  pētījums, kurā līdzās arhitektūrai aplūkota arī medicīnas vēstures tematika, apkopots monogrāfijā "Sanatoriju arhitektūra Latvijā: 1918–1940". Tajā atklāts, ka sanatorijas sevi apliecina kā pārdomāti un stilā ieturēti arhitektūras objekti visā Latvijas teritorijā, kas organiski iekļaujas ainavā un apkārtējās apbūves ansamblī un kuru tapšanā nozīmīgu ieguldījumu savulaik devuši tādi ievērojami arhitekti kā Ernests Štālbergs, Kārlis Bikše un Aleksandrs Klinklāvs.