Šoreiz „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā būs viens no dzīvības avotiem - ūdens. Tas ir katrā cilvēka ķermeņa šūnā un kopumā veido ap 60% no mūsu ķermeņa masas.  Vēl vairāk, pāri par 90%, ūdens ir gurķos, ledussalātos, seleriju kātos, redīsos, tomātos, paprikā, arbūzos, zemenēs un greipfrūtos. No Bībeles zināms, ka Dievs Pasaules radīšanas trešajā dienā radījis ūdeni, parādījušās jū­ras, upes un ezeri. Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī,  tas sedz 70,8% Zemes virsmas. Latvijā ūdens klāj 2367 km2 lielu platību, un tas ir 3,66% no visas valsts teritorijas. Pie mums ir vairāk nekā 12 000 upju, bet ezeru, kas lielāki par 1 ha, skaits ir  2256. Turklāt, kā stāsta senas teikas, liela daļa Latvijas ezeru radušies no negaisa mākoņiem, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ nolaidušies uz zemes.

Teritorijas, kur sastopas zeme ar ūdeni - mitrājus - Latvijas Dabas fonds šogad izvēlējis par gada dzīvotni, savukārt februāris izsludināts par mitrāju mēnesi, kura laikā notiek dažādi izzinoši pasākumi, ekskursijas un pārgājieni. Pie mitrājiem pieder palieņu pļavas, purvi, piejūras zālāji, upju deltas, dabiski applūstoši, pārmitri meži un cilvēku veidotas ūdenstilpnes. Tā ir nozīmīga ekosistēmas sastāvdaļa, kas darbojas kā dabiski filtri, kas attīra ūdeni no piesārņojuma, turklāt  ir dzīvesvieta ļoti daudzām dažādām dzīvības formām – ūdens un sauszemes augiem, sūnām, bezmugurkaulniekiem, zivīm, rāpuļiem, putniem un zīdītājiem. Pasaulē zināmie mitrāji ir Ziemeļamerikas dumbrāji, tropiskie  mangrovju meži, lagūnas, tomēr pēdējo 50 gadu laikā izzuduši vairāk nekā 35% mitrāju, to platības samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži. Latvijā Mitrāji ir dzīvesvieta ļoti daudzām dažādām dzīvības formām – ūdens un sauszemes augiem, sūnām, bezmugurkaulniekiem, zivīm, rāpuļiem, putniem un arī zīdītājiem.

„Nākotnes pieturā” viesojas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas eksperts, LU Sociālo zinātņu fakultātes  un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes viesdocētājs, Dr.Geogr. Jānis Šīre. Viņa vadībā Eiropas Savienības vides un klimata programmas ietvaros tiek īstenots projekts „LIFE GoodWater IP”, kurā, lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli  Latvijā, apvienojušās 19 organizācijas. Lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi. Ilgtermiņa projekta “GoodWater IP”  mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti 9 objektos: Saukas, Lubāna un Papes ezeros un 6 upēs – Aģē, Mergupē, Slocenē, Aucē, Edā un Zaņā.