Kamēr laiku pa laikam sabiedrībā uzbango kaislības par šlāgeri - kā labu vai sliktu parādību un Latvijas mūzikas mīļi dalās pat divās naidīgās nometnēs - šlāgerpiekritējos un tā noliedzējos, tikmēr mūzikas zinātnieku pasaulē šim populārās mūzikas žanram tiek veltīti nopietni pētījumi, preparējumi un diskusijas. Runājot par vēsturi un vecajiem labajiem zelta laikiem, kad pagājušā gadsimta 30. gados Latvija pasauli apgādāja ar savu bekonu, sviestu, sērkociņiem, papīru un koku, varam pievienot vēl kādu mūsu eksporta „preci”, kas iekaroja Franciju, Vāciju, Ķīnu, Japānu, Singapūru un Jamaiku - Daugavpilī dzimušo tango leģendu - Oskaru Stroku.

Par Rīgas tango karali dēvētais mūziķis (kura slavenās melodijas labi pazīstamas arī LR2 klausītājiem) un viņa 130. dzimšanas dienas gads iedvesmojis pirms pāris nedēļām Mūzikas akadēmijā rīkoto starptautisko zinātnisko konferenci "Šlāgeris un populārā (izklaides) mūzikas kultūra 20. gadsimta 20. – 30. gados". Tajā ar referātiem par 20. gadsimta pirmās puses šlāgera un populārās mūzikas vēstures un estētikas dažādiem jautājumiem uzstājās pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Vācijas, Serbijas un Hongkongas. „Nākotnes pieturā” konferences iespaidos un secinājumos dalījās tās idejas autors, Mūzikas akadēmijas profesors, muzikologs Dr. art. Jānis Kudiņš. Viņa pētījumi par sava novadnieka Stroka dzīvi, likteni un muzikālo daiļradi pirms dažiem gadiem vainagojušies vērienīgā monogrāfijā "Oskars Stroks. Tango karaļa mantojums".

Jānis Kudiņš darbojas Mūzikas akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrā, savulaik bijis arī tā vadītājs. Muzikologa interešu lokā ir 20. gadsimta modernisma un postmodernisma periods Latvijas mūzikas vēsturē, īpaši plašs pētījumu veltījis latviešu opermūzikas žanram, tā faktoloģijai un  hronoloģijai, sākot ar pirmajiem mazināmajiem vācu izcelsmes komponistu paraugiem kādreizējā Kurzemes-Zemgales hercoga galmā 18.gadsmitā un beidzot ar Jāņa Lūsēna un Zigmara Liepiņa rokoperām. Bez tam kādā no saviem MA vadītajā studiju kursiem profesors īpašu uzmanību pievērš Rīgas kinostudijas spēlfilmu mūzikai, jo arī pašam interesi esot raisījuši atsevišķu Latvijas akadēmisko žanru komponistu „sānsoļi” sava laika populārās jeb estrādes mūzikas žanrā.