Šodien „Nākotnes pieturā” viesosimies kādā karaļvalstī, ar stingri reglamentētu hierarhiju, savu īstu karalieni, ar darbīgu apkalpojošo personālu, visai prasmīgiem būvniecības speciālistiem, tuneļu racējiem, ēdiena sagādniekiem, atkritumu savācējiem un apsardzes komandu. Šīs valsts iemītnieki kaut augumā visai sīki, tomēr ir īsti stiprinieki, kuriem garšo medus, ievārījums un citi saldumi. Savukārt viņu vājā vieta ir nepatika pret kanēļa, ķiploku, pētersīļu un citrusaugļu smaržu, turklāt nav sajūsmā arī par ūdeni, mitrumu un lietu. „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā būtnes, kas mūsu planētu apdzīvo vairāk nekā 100 miljonus gadu, evolucionāri attīstītākā kukaiņu dzimta, mūsdienās dominējošā posmkāju grupa – skudras.

Aizraujošās un visai komplicētās skudru pasaules noslēpumus izzinājām kopā ar Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vecāko entomologu Jāni Dreimani. Viņš veicis pētījumus, kuru  mērķis bijis apzināt vislielākās sabiedrisko kukaiņu grupas -  Latvijas skudru sugu skaitu un izpētīt mežsaimniecības ietekmi uz skudru faunu, to izcelšanos, ekoloģiju, iekšsugas un starpsugu attiecībām, kā arī izstrādājis jaunu skudru uzskaites metodi, kurā īpaša vērība tiek pievērsta skudru pūžņu skaitam un to attīstībai. Savos mājokļos un dārzos skudras visai bieži uzskatām par nevēlamu kukaini, tomēr tām ir visai nozīmīga loma meža ekosistēmā. Tās palīdz gan iznīcināt skuju koku kaitēkļus, gan meža dzīvniekiem  cīnīties ar dažādām utīm un blusām, kas mājo to biezajā apspalvojumā.

Jānis Dreimanis ir Dabas muzeja izstādes „Skudras” līdzveidotājs, viņš arī vada izglītojošas nodarbības skolēniem, kurās radošā veidā tiek skaidrots par skudrām, to uzvedību, dzīvi skudru pūznī un savstarpējo mijiedarbību, kā arī vairota izpratne par kukaiņu lomu dabas procesos.