Ja mūsu, LR2 klausītājiem, kurus visai pamatoti varam uzskatīt par Latvijā radītās mūzikas pazinējiem un ekspertiem, vaicāsim, ko nozīmē tādi vārdu salikumi kā, piemēram, „Ir Bijuši Mati Un Izbijuši”, „Čuguna Radiators”, „Nepilngadīgā Anna”, „Tukšā muca”, „Mazie Smirdīgie Kociņi”, „Dzīves vergs”, „Nelaimīgā Dzimšanas Diena” vai „Sniegavīru Rūpnīca”, iespējams, atbilde tomēr nesekos. Varbūt uz pareizo minējumu varētu uzvedināt biežāk dzirdēti nosaukumi: „Baložu pilni pagalmi”, „Inokentijs Mārpls”, „Skumju akmeņi” un  „Dzeltenie pastnieki”.

Jā, tās tiešām ir mūzikas grupas, kuras savulaik darbojušās  masu jeb popkultūras opozicionāru - ierakstu studijas un izdevniecības „Tornis” paspārnē. Ieraksti tika veikti uz magnetofona lentēm un izplatīti mājās kopētās kasetēs. „Tornis” par savu misiju uzskatīja Latvijas nekomerciālās mūzikas popularizēšanu un vēstures pētīšanu. Audiovizuālie dokumenti (filmas, video, skaņu ieraksti platēs vai lentās, televīzijas un radio programmu ieraksti u.c.) ir būtiski informācijas nesēji, vēstures un piedzīvotā liecinieki. Tāpēc ik gadu 27. oktobrī ar mērķi izcelt šī mantojuma nozīmi pasaules atmiņas saglabāšanā un aktualizēt jautājumus, kas saistīti ar šī dokumentārā mantojuma fiziskā formāta saglabāšanu, visā pasaulē atzīmē Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu.

Sagaidot Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, „Nākotnes pieturā” viesojas viens no „Torņa” līderiem, arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis. Viņa pētījumi sazarojušies vairākos virzienos - Latvijas amatiermākslas un kultūrpolitikas, Dziesmu svētku tradīcijas anatomijas, dziesmotās revolūcijas Latvijas Radio un Televīzijā, sabiedriskās zinātnes fenomena, Facebook virtuālo kopienu un citi pētījumi. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šobrīd aplūkojama izstāde, kas iepazīstina ar skaņas ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju kultūrvēsturisko mantojumu un  attīstību un kuras radošajā komandā darbojies Jānis Daugavietis - “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram”. Savukārt vasaras nogalē pētnieks piedalījies Porto notikušajā Eiropas Sociologu asociācijas kongresā - konferencē, kuras dalībnieku vidū bijuši vairāk nekā 4000 sociologu no Eiropas un pārējās pasaules, kur uzstājies ar referātu "Kurš ir ieinteresēts Dziesmu svētku valstiskošanā?". ("Who Is Interested in the Etatisation of the Latvian Song and Dance Festival?").