„Mums latviešiem, dzejnieku milzīgs bars, No tiesas tiem dodam šo vārdu, Jo viņu dzejās mīt burvības gars: Tās miegu mums dāvina gārdu.” – ar šīm Veidenbauma vēl 19. gadsimtā rakstītajām dzejas rindām sveiciens visiem dzejdariem un dzejasmīļiem Dzejas dienā!

 „Nākotnes pieturā” viesojas lieliska stāstniece, literatūrzinātniece un valodniece, aizraujošu ekskursiju un ekspedīciju vadītāja, reizēm arī kaismīgi tiešu runu teicēja no Saeimas tribīnes, LZA īstenā locekle, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte. Daudzu priekšstatos - latviešu folkloras un latviskā koda izzinātāja, „Novadu” vai „Virtuves vārdenes” autore, bet, iespējams, ne visiem zināms, ka „vārdeņu” sērijā pati pirmā bijusi tieši „Dzejas vārdnīca”, literatūrzinātniece pētījusi Laikazīmes dzejā, arī dižgara Raiņa dzejas poētiku un vārda skaniskās izteiksmības līdzekļus.

Latviskā identitāte un tās izaicinājumi savulaik skaidroti LU projektā “Latviskā identitāte globālajā kultūrtelpā – tradicionālās un mūsdienu kultūras aspekts”, kurā strādāts pie tradicionālo zināšanu pētīšanas, dokumentēšanas un saglabāšanas, vienlaikus meklējot ceļus, kā mūsdienu mainīgajos apstākļos saglabājama latviskā identitāte un kas ir tās nozīmīgās sastāvdaļas dažādos Latvijas reģionos, sākot no Kurzemes  un beidzot ar Latgali. Latviskās identitātes modeļi meklēti arī ārpus Latvijas, apzinot diasporas dzīvesstāstus, valodas īpatnības un folkloru. Sadarbībā ar Klaipēdas Universitātes pētniekiem īpašu Janīnas Kursītes uzmanību izpelnījušies latvieši Lietuvā - Daunoravas latviešu kolonija Jonišķu rajonā, kas bijusi viena no lielākajām un ilgstoši aktīvākajām latviešu kolonijām un par kuru dokumentāras liecības arhīvos atrodamas kopš 18.gs.

Šobrīd profesores rūpju lokā ir kāda veca koka baznīca Indricā un tur atrodamā unikālā „Sniega Dievmātes” svētbilde. Savukārt literārie pētījumi aizveduši līdz Imantam Ziedonim un viņa poēmai „Viddivvārpa”.

Starp citu, kā jau daudzi no mums, arī Janīna Kursīte  jaunībā pati sacerējusi vienu otru dzejoli.