Vārds „drošība” ir jēdziens, kas aizvien biežāk parādās mūsu ikdienā, sadzīvē un sarunās. Vai varam būt pārliecināti par mūsu valsts drošību un drošu nākotni, vai pietiekoši droša ir interneta vide, cik droši jūtamies uz sniegotā ceļa, kas ir lielāks drauds mūsu drošībai - sniega blāķiem klātie jumti vai apledojušās ietves un cik droša ir pārtika mūsu pusdienu šķīvī? Vēl ir cita veida drošība, iespējams, ne tik acīm redzama un pamanāma - vai mūsu plaušām drošs ir gaiss, kuru elpojam, vai pietiekoši drošs mūsu muguras veselībai ir krēsls, kurā ilgstoši sēžam, cik labvēlīga un droša ir vide, kurā dzīvojam un strādājam?

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, talkā tiek ņemta zinātne. Nesen noslēdzies RSU pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā”, kurā tika apzināti darba vides riski un iezīmētas rekomendācijas savlaicīgai arodslimību diagnostikai un profilaksei. Pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” tiek veikts periodiski, tajā tiek analizēti dati, kas iegūti no aptaujām ar darba devējiem un nodarbinātajiem un sniedz padziļinātu analīzi par darba vides risku izmaiņu dinamiku. Ja  iepriekš ergonomiskie izaicinājumi (piemēram, piespiedu pozas, vienveidīgas kustības, smagumu celšana un nešana) bijuši dominējošie, tad jaunākajā pētījumā konstatēts,  ka par visbiežāk minētajiem kļuvuši psihoemocionālie - laika trūkums, liela darba slodze un ātru, atbildīgu lēmumu pieņemšana.

„Nākotnes pieturā” viesosies pētījuma autors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors, RSU asociētais profesors, Dr. med. Ivars Vanadziņš. Viņa zinātnisko interešu lokā ir darba vide, riska faktori - sīko putekļu jeb nanodaļiņu un ergonomikas ietekme uz mūsu veselību un drošību. Vērienīgā projekta "Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" ietvaros profesora vadība tika veikts pētījums "Pārmaiņas darba tirgū un nodarbinātības struktūrās, jaunā loģika sociālo pakalpojumu sniegšanā", kurā cita starpā tika konstatēts, ka liela daļa no mums neprot pareizi un higiēnas prasībām atbilstoši mazgāt rokas. Raksturojot sabiedrības veselības situāciju Latvijā, joprojām paliekošas pēdas atstājusi COVID-19 radītās krīzes ietekme, bet visizplatītākās ilgtermiņa slimības, kuru rašanās cēloņi ir saistīti ar darba vidi, ir muskuļu-skeleta sistēmas saslimšanas un stress.

Domājot par veselības veicināšanas ieteikumiem darbavietās, būtiska loma ir prevencijai – piemēram, nodrošinot darbiniekiem daļēji apmaksātus sporta nodarbību apmeklējumus, velokustības veicināšana darbavietās, sociālās komunikācijas sekmēšanai kopīgus pasākumu rīkošana un darba apstākļu uzlabošana.