Inta Dimante-Deimantoviča: pasaule sāk izrādīt neiecietību pret plastmasas maisiņiem

Ja palūkojamies nepilnu desmit gadu senā statistikā, tad tā liecina, ka vidēji ikviens Eiropas iedzīvotājs gadā izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, no kuriem lielākā daļa tiek lietoti tikai vienu reizi, bet kopumā ik gadu Eiropas Savienībā tikuši izmesti 8 miljardi plastmasas maisiņu. Kamēr pie mums vēl pagaidām aizliegti tikai vienreizlietojamie plastmasas šķīvji, salmiņi, dzērienu maisāmie un ausu bakstāmie kociņi, tikmēr līdere plastmasas maisiņu apkarošanā, izrādās, ir Āfrika. Piemēram, Kenijā par videi nedraudzīgo maisiņu izmantošanu, ražošanu vai importu var piešķirt naudas sodu un līdz pat četriem gadiem cietumā, bet Tanzānijas valdība izdevusi oficiālu paziņojumu, kas attiecas arī uz ceļotājiem - dodoties uz šo valsti, ieteicams izvairīties no plastmasas maisiņu izmantošanas, turklāt tas attiecas arī uz bagāžā iepakotajām lietām, šeit aizliegts importēt, eksportēt, ražot, pārdot, uzglabāt, piegādāt un izmantot plastmasas maisiņus.

Kamdēļ pasaule sāk izrādīt tādu neiecietību pret šo brīnummateriālu, kura uzplaukums rūpnieciskos apjomos nesniedzas pat 100 gadu senā vēsturē, skaidrojām kopā ar „Nākotnes pieturas” viešņu -  Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošo pētnieci un mikroplastmasas laboratorijas vadītāju, Dr. biol. Intu Dimanti-Deimantoviču. Gandrīz desmit gadus Inta bijusi Norvēģijas Dabas izpētes institūta pētniece, un viņas interešu lokā bijušas Arktiskās saldūdens ekosistēmas, to izmaiņas klimata pasiltināšanās ietekmē, zooplanktona un vēžveidīgo pētniecība. Zinātniece vadījusi arī ekspedīcijas uz Norvēģijai piederošu arhipelāgu Arktikā - Svalbāru. Šobrīd Intas Dimantes-Deimantovičas uzmanības centrā ir antropocēnā laikmeta modernā piesārņojums – mikroplastmasa Latvijas saldūdeņos.

Izrādās, ka līdz šim valdošajam pieņēmumam, ka vidē nonākusī plastmasa sadalīsies 400 vai 500 gadu laikā, nav pamata, jo pēdējie pētījumi liecina, ka atkarībā no polimēra veida plastmasa līdz galam nesadalās, tā apkārtējā vidē turpina cirkulēt sīkā - mikroplastmasas vai nanoplastmasas veidā. Mikroplastmasas piesārņojums kļūst arvien aktuālāks, tas nonāk upēs, ezeros, jūrās un okeānā, kur sīkās plastmasas daļiņas iekļūst dzīvnieku organismos un tālāk arī pārtikas ķēdē, radot nopietnas bažas par tā ietekmi uz cilvēku un citu dzīvo organismu veselību. Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir viens no partneriem Eiropas amatierzinātnes kampaņā “Plastic Pirates – Go Europe!” („Plastmasas pirāti – uz priekšu, Eiropa!”), kurā iesaistīties, īstenot plastmasas atkritumu monitoringu upju krastos un mikoroplastmasas paraugu ievākšanu tajās tiek aicināti 8.-12. klašu jaunieši. Ievāktais materiāls, kuru pēc tam analizēs zinātnieki, sniegs gan ieskatu par plastmasas piesārņojumu un tā galvenajiem avotiem Latvijas upēs, gan iespēju salīdzināt rezultātus ar citām upēm Eiropā.