Tuvojas rudens, kad arvien biežāk sākam krekšķēt un klepot, mūsu  deguns kļūst nepatīkami sārts un sāk tecēt, un tad kā glābēju meklējam mīļo lielo tējas krūzi, lai pagatavotu karstu, smaržīgu, gardu un mūsuprāt veselīgu dziru. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni  80% cilvēku ir pārliecināti par augu zāļu pozitīvo iedarbību, tātad arī 80 procenti no LR2 klausītājiem. Ko par to saka zinātne, noskaidrojām „Nākotnes pieturā”, jo raidījuma viešņa Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes Zāļu formu tehnoloģijas katedras docētāja Ph.D. Inga Sīle 5 gadu garumā veikusi Latvijā pirmos pētījumus etnobotānikā un nesen aizstāvējusi savu promocijas darbu "Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze".

Etnobotānika ir botānikas daļa, kas vāc un sistematizē tautā izplatītās ziņas par augiem, zinātne, kuras mērķis ir izpētīt dažādu civilizāciju un tautu attiecības ar apkārtējo floru.  Etnobotānika ir pasaulē pazīstama zinātnes nozare, un farmācijas zinātnē ir vairāki veiksmes stāsti par jaunu medikamentu radīšanu, balstoties uz tautas zināšanām,

Inga Sīle savā apjomīgajā pētījumā „Ārstniecības augi latviešu tautas ārstniecības pierakstos un to praktiskā lietojuma analīze" aplūkojusi 40 tūkstošus latviešu tautas ticējumu jeb ārstniecības pierakstu, no tiem atlasījusi vairāk nekā 1900, kuros identificēti un aprakstīti 211 ārstniecības augi, bet 59 no tiem atrasts ārstnieciskās iedarbības zinātniskais pamatojums.

Populārāko augu „topa” augšgalā izvirzījies parastais pelašķis, ārstniecības kumelīte, dārza sīpols, vērmele, lielā ceļteka, bērs, parastais ozols, parastā ieva un kadiķis. Īsts izaicinājums jaunajai zinātniecei bijusi latviešu valodas bagātība, piemēram, parastais pelašķis saukts gan par asins dziru,  asins puķe, asins zāli, ašķi, ašņa ziedu, dzelzs zāli, mēra puķi, gan peleši, pelaški, peleški, pelešķi, pelēju, pelišķi, peluški, pelušķi, peļasti, peļastīti, peļašķi, tītarini, tītara puķi, žužaini un žužaini.

Ingas Sīles veidotā ārstniecības augu datubāze, kā arī laboratoriski veiktie eksperimenti ar ievas un pelargonijas ekstraktiem jau izpelnījušies starptautisku uzmanību, raksti par pētījumiem pulicēti starptautiski citējamos izdevumos, tostarp arī prestižajā zinātniskajā žurnālā "Journal of Ethnopharmacology".