LSM ziņās: Zirnekļi tuvplānā – izsūc upuri kā caur salmiņu un sazinās ar vibrācijām

LR2 brīdina: Ja jūs ciešat no arahnofobijas, tad šis „Nākotnes pieturas” raidījums nav domāts jums. Jo, varētu gadīties, ka vien iztēlojoties šo samērā mazo, tomēr garkājaino un visai žiglo 6 vai 8acaino būtni, kas par mājvietu izvēlējusies ne tikai koku dobumus, zarus vai akmeņu krāvumus, bet visai labprāt skraida apkārt arī pa mūsu mājokļiem, vannas istabām, pagrabiem, garāžām un šķūnīšiem, dažam labam kļūst neomulīgi.

Savukārt citi šos radījumus aizstāvēs un teiks, ka viņi tak ir bezgala čakli un īsti mākslinieki un paskat, cik nenogurstoši auž smalkus un sarežģītu rakstu tīklus! Tomēr patiesība izrādās daudz skaudrāka - tīkls nav vis smukumam, bet ierocis, lai sagūstītu un nogalinātu medījumu! Varbūt jau uzminējāt - „Nākotnes pieturas” uzmanības centrā zirnekļi un to vadošā speciāliste Latvijā, arahnoloģe, LU Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijas pētniece, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Preklīniskā institūta docente, Dr.biol. Inese Cera.

Pētniece ir arī Nacionālās enciklopēdijas šķirkļa „Zirnekļu kārta” autore, un kā liecina viņas sniegtā informācija - zirnekļi ir vieni no pirmajiem sauszemes dzīvniekiem un uz Zemes parādījušies devona periodā, apmēram pirms 400 miljoniem gadu, bet šobrīd pasaulē zināmas ap 51 800 zirnekļu sugām no 136 dzimtām. Sava austā tīmekļa pavedienus tie izmanto gan lai pārvietotos, gan kā ligzdas, gan lai notvertu laupījumu. Zirnekļi ir plēsēji, to galvenā barība ir kukaiņi, kuros pēc nomedīšanas ievada indi. Zinātnieku interesi izraisa gan zirnekļu radītie tīkli, gan to inde, un tiek pētītas pielietošanas iespējas medikamentu un medicīnisko tehnoloģiju izveidē.

Inese Cera veidojusi gan pie mums sastopamo zirnekļu sugu sarakstus, gan atsevišķās Latvijas vietās, piemēram, biotopos Engures dabas parkā, Randu pļavās, piekrastes kāpu biotopos Akmensragā veikusi padziļinātus to ekoloģijas pētījumus.  Vairākus gadus viņa apkopojusi vietnē Dabasdati iesūtītos dabas un zirnekļu draugu novērojumus, tos komentējusi un palīdzējusi noteikt konkrētas sugas, ģintis un dzimtas.