Šoreiz „Nākotnes pieturā” dosimies nedaudz baisā un nervus kutinošā  piedzīvojumā uz vietu, kur vilina maldugunis, kur mīt raganas, velni un nelabo gari, blūdi un vadātāji. Vietu, kas bīstami tuvu nedrošajai pasaule, haosam un iespējams, pat ellei! Tomēr, lai neiestigtu šajos biedējošajos māņticības un mitoloģiskās akačos, tad pavisam konkrēti – iepazīsim tās sauszemes platības, kurām raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu un dzīvnieku valsts un kūdras uzkrāšanās.

Izrādās, Latvijā darbojas Ezeru un Purvu Izpētes Centrs, kura paspārnē savukārt mīt Purva Akadēmija. Ezeru  un Purvu Izpētes Centrs veic zinātniskos pētījumus, par savu misiju uzskata izglītot sabiedrību par vidi, jo īpaši par ezeriem un purviem un ar tiem saistītajiem procesiem pagātnē, mūsdienās un iespējamām izmaiņām nākotnē. Pētnieku komanda realizējusi projektu "Paludikultūras Baltijas valstīs", kā arī izstrādājusi mācību materiālu par paludikulturas sugām – melnalksni, niedrēm, vilkvālītēm "Ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība kūdraugsnēs”.

Purvi mūsu planētu nodrošina ar svarīgiem un noderīgiem ekoloģiskajiem procesiem- plūdu kontrolēšanu, zivju uzturēšanu, ūdens attīrīšanu, oglekļa uzkrāšanu un savvaļas vides uzturēšanu, turklāt rūpējas par bioloģisko daudzveidību. Piemēram, Latvijas purvos sastopams vairāk nekā 50 aizsargājamu augu sugu. Purvi ir vieta, kur no augu atliekām veidojas organiskas izcelsmes nogulumiezis - kūdra.

„Nākotnes pieturā” viesojas Ezeru un Purvu Izpētes Centra priekšsēdētāja un Purva Akadēmijas vadītāja Dr.geol. Ilze Ozola. Ilze savos pētījumos pievērsusies  purviem un to veidošanās procesiem, kūdrai un tās īpašībām, dažādiem ar kūdras nozari saistītiem jautājumiem - eksporta tendencēm, sociālekonomiskajiem aspektiem, ietekmei uz vidi u.c. Viņa organizējusi vairākus starptautiskus pasākumus - Starptautisko Kūdras tehnoloģiju simpoziju, Baltijas Kūdras ražotāju forumu, savukārt Purva Akadēmijas ietvaros vada aizraujošus pārgājienus pa Latvijas purviem.