Centrālā statistikas pārvalde tikko klajā nākusi ar ziņu, ka, izrādās, gandrīz piektā daļa Latvijas sieviešu pēc laulībām izvēlas nemainīt uzvārdu. Kas tad ir uzvārds? Tas ir personvārds, kas norāda uz cilvēka piederību noteiktai ģimenei, dzimtai. Uzvārdi ir vēsturiska personvārdu kategorija, kas dažādās valodās un tautās izveidojusies dažādos laika posmos. Eiropā to veidošanās sākusies vēlīnos viduslaikos (11.–13. gs.), un pirmie uzvārdi tikuši saistīti ar valdnieku un dižciltīgo dzimtām.

Daži interesanti fakti:

Indoeiropiešu valodās uzvārdu locīšana atbilstoši tā nēsātāja dzimtei nenotiek un vīriešu un sieviešu uzvārdu formas neatšķiras. Izņēmums ir baltu (tai skaitā arī latviešu), grieķu un gandrīz visas slāvu valodas. Rietumu pasaulē uzvārds lielākoties seko aiz personas vārda. Tomēr arī šeit ir izņēmumi - piemēram, ungāri un sāmi vispirms nosauc uzvārdu un tikai pēc tā vārdu. Apriegzto secību lieto arī Ķīnā, Korejā, Japānā un daudzās citās Austrumāzijas valstīs. Ķīnā oficiālo personvārdu vienmēr veido trīs zilbes jeb trīs hieroglifi, bet uzvārdi vienmēr ir vienzilbīgi. Turklāt, neskatoties uz apmēram 1,5 miljardu lielo Ķīnas iedzīvotāju skaitu, uzvārdu skaits ir apbrīnojami mazs- tikai ap 2000. Savukārt seno romiešu vārdus veidoja trīs elementi: priekšvārds, uzvārds un iesauka, bet Islandē uzvārda vietā tiek lietots tēvavārds, kas katrai paaudzei ir atšķirīgs.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka Latvijā izplatītākie uzvārdi ir Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš, Ozoliņš, Jansons, Ozols, Liepiņš, Krūmiņš, Vasiļjevs un Balodis.

Valodniecības nozare, kas pēta visu veidu īpašvārdus un to cilmi, ir onomastika. Viens no tās atzariem ir antroponīmija - zinātne par cilvēku personvārdiem. „Nākotnes pieturā” viesojas antroponīmijas pārstāvis - cilvēkģeogrāfs, demogrāfs un vēsturnieks, arī Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) pārstāvniecības Latvijas biroja vadītājs, Dr.hist. Ilmārs Mežs. Daudzu gadu garumā viņš veicis apjomīgu pētījumu par latviešu uzvārdiem un to izcelsmi „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos”, kas vārdnīcas veidolā apkopots trīs daļās: Latgales uzvārdi; Kurzemes, Zemgales un Sēlijas uzvārdi un pētījums par Vidzemes uzvārdiem. Novembrī, svinot Latvijas 105. dzimšanas dienu, Latviešu valodas aģentūras paspārnē atklāta elektroniskā latviešu uzvārdu vārdnīca - uzvārdu datubāze, kurā apkopoti, sistematizēti 210 000 Latvijā mūsdienās sastopamie uzvārdi.