Es esmu bagāts, man pieder viss, kas ar mani noticis - tāds varētu būt šīs „Nākotnes pieturas” moto. Un izrādās, ka viena no parādībām, kas mūsu atmiņā saglabājies kā spilgts piedzīvojums, ir pirmais apēstais banāns, kurš bijis glums, garšojis pēc ziepēm un radījis vilšanās sajūtu. Vai padomju laika deficīta prece un modes „must have”- krimplēna audums, kas bijis izturīgs un nenovalkājams. Aizvadītajos 4. maija neatkarības svētkos kavējāmies citās atmiņās - kā bija toreiz un kā ir tagad. Bet ne tikai atminējāmies, daudzi uzvilka arī tautastērpu, jo pēdējos gados radusies jauna 4. maija tradīcija - tautastērpu gājiens.

Par atmiņām, kā tās saglabāt un dokumentēt, arī par tautastērpiem - kā tos darināt un valkāt, kāda ir to izcelsme, attīstība un krāsu nozīme un kas vispār ir tautastērps - sarunāsimies ar „Nākotnes pieturas” viešņu kultūrvēsturnieci, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas latviešu apģērba vēstures pētnieci, Dr.art Ievu Pīgozni.

Ieva ir autore pirms pāris gadiem tapušai grāmata "Latviešu apģērbs" - par to, kā Latvijas pamatiedzīvotāju apģērbs mainījies vairāk nekā 1000 gadu garumā, sākot ar trešo gadsimtu. Savukārt doktora disertācijā viņa interesējusies par „latviešu krāsām” un to evolūciju pētījumā "Krāsas un to nozīme baltu 3 .- 13. gadsimta apģērbā". Izrādās, ka senākās krāsas, kādās atrasti vilnas audumi, ir sarkana un brūna, atrastas liecības arī par tumši zilu krāsu, bet tikai ap 18. gadsimtu latviešu apģērbiem pievienojusies arī zaļā krāsa.

Šobrīd Ievas Pīgoznes uzmanības centrā ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja digitālā krātuves "eMuzejs" jaunais projekts "Gadsimta stāsti", kurā ikviens tiek aicināts dokumentēt un saglabāt liecības par 20. gadsimta un arī 21. gadsimta sākuma ikdienas dzīvi Latvijā: piemēram, par pirmajiem banāniem vai pirmajām "zem letes" vai "pa blatu" nopirktajām džinsa biksēm, par dzīvi komunālajā dzīvoklī vai svētkiem ģimenes un draugu lokā, par bērnības rotaļlietām, par obligāto militāro dienestu PSRS armijā, par obligātajām talkām kolhozu ābeļdārzos, kartupeļu un biešu vagās utt.