Tie, kas ziemas nogurdināti var priecāties, ka tumšākais laiks jau garām, jo, salīdzinot ar gada īsāko dienu - 22. decembri, nu jau diena krietni, gandrīz par stundu pastiepusies garumā - tās ilgums jau 7 stundas 34 minūtes. Tātad dodamies gaismas virzienā, un tieši tāds nosaukums - „Gaismas virzienā” ir „Nākotnes pieturas” viešņas veidotajai interneta vietnei jeb blogam, kurā var smelties informāciju par meditācijām, semināriem un pasākumiem.

Savukārt etnoloģes, Dr.philol. Ievas Ančevskas zinātnisko pētījumu objekts, kas apkopts apjomīgā izdevumā „Latviešu dziedināšanas tradīcija”, ir tautas senie dziedināšanas, līdzekļi un metodes. Pētījumā  aplūkota dziedināšanas tradīcijas vēsture, no folkloristikas un etnoloģijas skatupunkta analizēti ekspedīcijās iegūtie materiāli, turklāt darba pielikumā pievienots pārskats par folkloras avotos minētu 88 biežāk lietoto ārstniecības augu izmantojumu tautas tradīcijā, to salīdzinot ar mūsdienu farmaceitu atzinumiem par attiecīgo augu dziedinošajām īpašībām. Īpaša uzmanība vērsta uz dziedināšanas procesā nozīmīgām vārdformulām un metaforām, uz vārdu psihoemocionālo lomu un pateicības pozitīvo ietekmi, ko  apstiprina arī mūsdienu neirozinātnes pētnieku atziņas, kas pierāda, ka pateicība ir saistīta ar labsajūtas veidošanos un veicina fizioloģiskās veselības uzlabošanos. Grāmata „Latviešu dziedināšanas tradīcija”  kļuva par vienu no pieprasītākajām un pārdotākajām 2020. gadā.  Vācu kultūrantropologs un etnobotāniķis Volfs Dīters Štrols atzinis, ka šis pētījums „pilnveido izpratni par seno ziemeļu tautu kultūras tradīciju attīstību, kas veido saikni ar Eirāzijas un Ziemeļamerikas tautu šamanisma un dziedināšanas praksēm”, īpaši izceļot objektīvos starpkultūru salīdzinājumus un veidojot etnovēsturisku perspektīvu. Zinātnieces nākotnes plānos ir „Latviešu dziedināšanas tradīcija” atkārtota izdošana, turklāt saturiski paplašinātā vesijā.

Ieva Ančevska starptautisko pieredzi guvusi Maincas Universitātes pētnieciskajā darba grupā „Senā medicīna”, Vācijas Etnobotānikas institūtā, Etnomedicīnas  kongresos un semināros Vācijā un Austrijā. Būdama Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece. Viņa strādājusi pie Liepājas Universitātes folkloras krājuma veidošanas, apstrādes un digitalizācijas.