Visi ziemas sporta entuziasti jau droši vien jau sameklējuši un pa ķērienam nolikuši slēpes, nūjas, snovborda dēļus un citu inventāru, bet sniega kalni sāk darbināt pacēlājus, jo ir gatavi slēpošanas sezonai.

Iepirkšanās cienītāji tūlīt pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada uzņems zemo startu, lai dotos iekarot tirdzniecības centrus, jo sāksies lielās sezonas izpārdošanas. Savukārt pasaules modes tendenču noteicēji savās skatēs jau sāk demonstrēt stilīgās nākamā pavasara - vasaras sezonas kolekcijas, kurās, iespējams, varēs noskatīt kādu modīgu tērpu pludmales sezonai vai noskaidrot aktuālo sezonas krāsu. Un tad jau būs klāt arī rudens, kad jaunajai sezonai durvis vērs teātri. Vārds „sezona” ir visai pierasts mūsu ikdienas leksikā un nosaka mūsu ikdienas dzīves ritmu.

Sezonalitāte un dzīvās dabas parādību periodiskums, savstarpējā saistība un atkarība no vides apstākļiem interesē ar zinātniekus. Tā ir zinātnes nozares - fenoloģijas izpētes objekts un ļauj ilgtermiņā uzkrātos novērojumus un datus izmantot nākotnes prognozēšanai un klimata pārmaiņu modelēšanai. „Nākotnes pieturā” viesojās fenoloģe, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente un vadošā pētniece, LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas (SAPPP) projektu  vadošā eksperte, Dr.ģeogr. Gunta Kalvāne. Viņas zinātnisko interešu lokā ietilps sezonalitāte Latvijas dabā, klimata pārmaiņas, bioklimatoloģija un izglītība ilgtspējīgai attīstībai. Pētniece uzskata, ka vislabākie fenologu palīgi ir Latvijas iedzīvotāji - laika un dabas vērotāji, kurus varētu godāt par amatierzinātniekiem, tāpēc ar portāla Dabasdati.lv starpniecību organizējusi zibakciju „Viena diena Latvijā”, kurā visus entuziastus aicinājusi iesaistīties dabas novērošanā un fotografēšanā.

Bet  kopā ar studentiem veikts pētījums, kurā analizēti laika vērotāju sniegtie dati, kas kopš 1970. gada apkopoti Dabas un vēstures kalendāros. Laika vērotāji fiksējuši gan pirmo taureni, biti, maijvaboli un odu, gan pirmo sastapto cīruli, stārķi, vardi un ķirzaku, gan pēdējo  sniegu un pirmo pērkonu. Brīvprātīgie dabas vērotāji savās dienasgrāmatās apkopojuši datus par vairāk nekā 220 dažādām fenoloģiskajām norisēm Latvijas dabā, kas savukārt ir lieliski bioindikatori klimata pārmaiņu raksturošanai.

Gunta Kalvāne ir pārliecināta, ka sabiedrībai  jāizglītojas un jāmaina savi paradumi ilgtspējas virzienā. Savos pētījumos zinātniece pievērsusies  Baltijai kā vienam no Eiropas reģioniem, kur par klimata pārmaiņām signalizē salīdzinoši visstraujāk pieaugošā gaisa temperatūra.