Biezpiens vai krustvārdu mīklas? – tāds ir jautājums. Biezpiens vai krustvārdu mīklas - kas labāk palīdz spodrināt atmiņu? Un - kur īsti norisinās mūsu domāšanas procesi - sirdī, kā 300 gadus pirms mūsu ēras sprieda grieķu filozofs Aristotelis, vai arī tomēr kur citur? Vai svaru zālē uzaudzētā muskuļu masa nerada risku apgriezti proporcionāli zaudēt smadzeņu masu? Un - vai mākslīgajam intelektam piemīt spēja just un emocionāli reaģēt? Atbildes uz šiem jautājumiem skaidrojām kopā ar „Nākotnes pieturas” viesi, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektoru un pētnieku, kura uzmanības lokā ir kognitīvā neiropsiholoģija un kiberpsiholoģija, kognitīvie un neirofizioloģiskie procesi - Edmundu Vanagu.

Jēdziens „kognitīvs” cēlies no latīņu valodas vārda „cognitio”, kas nozīmē - izzināšana, priekšstats, jēdziens, un kognitīvā psiholoģija pēta cilvēka informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, uzmanību, uztveri, atmiņu, valodu, domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu un lēmumu pieņemšanu. Savukārt kiberpsiholoģija ir starpdisciplināra zinātne, kas sevī ietver vairākas savstarpēji saistītas jomas – cilvēka un datora mijiedarbību, datorzinātni, inženierzinātni un psiholoģiju, kā arī pēta reakcijas, kas rodas mijiedarbības rezultātā – vajadzības, prasības, ieradumus, mentālo, psihisko veselību, psiholoģisko labklājību, motivāciju, pieredzi utt.

Edmunds Vanags ir ieguvis  doktora grādu klīniskajā psiholoģijā. Viņš piedalījies vairākos starpdicsiplināros pētījumos, kuros galvenie izziņas objekti ir kognitīvie procesi un to saistība ar neirofizioloģiskajiem procesiem, fizisko aktivitāti, mākslīgā intelekta sistēmām.