Digna Pilāte pēta "cienīgi lēnos kaimiņus"

„Nākotnes pieturas” galvenais varonis - visai ēdelīgs tips, pat ar kanibālisma tieksmēm. Ja esam pārāk gausi vai slinki, tad riskējam saņemt ne visai glaimojošu salīdzinājumu ar šiem eksemplāriem. Tomēr jāteic, ka dažās pasakās šis radījums savu lēnīgumu kompensē ar apbrīnojamu atjautību. Kas no šī visa ir mīts, bet kas – patiesība, to pēta  zooloģijas  nozare – malokoloģija, kurai pamatus vēl pirms mūsu ēras licis sengrieķu zinātnieks un filozofs Aristotelis. Jēdziens „malokoloģija”  radies no grieķu vārda  „malakos”, kas nozīmē „mīksts” savienojuma ar   „logos” – „runa, mācība”, un tā ir bezmugurkaulnieku zooloģijas nozare, kas pēta gliemjus (moluskus, mīkstmiešus), to taksonomiju, sistemātiku, ekoloģiju, evolūciju un uzbūvi.  Pasaulē mīt  ap 130 000 gliemju sugu, no tām ap 80  sauszemes un ap 50 – saldūdens gliemežu sugas sastopamas Latvijā.

„Nākotnes  pieturā” viesojas malokoloģe, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece un Latvijas Malokologu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece, Dr.biol. Digna Pilāte. Daļa no  Dignas pētījumiem veltīta vienai no Latvijas invazīvajām sugām, kas turklāt atzīta par vienu no 100 visinvazīvākajām dzīvnieku sugām Eiropā  - Spānijas kailgliemezim, kas rada bojājumus dārza kultūrā, kā arī sava gļotainā ķermeņa dēļ pārnēsā dažādus augu slimību izraisošos organismus un parazītus.  Latvijā šī suga tikusi ievazāta un strauji izplatījusies 21. gadsimta sākumā, kad aizsākusies brīva  citvalstu stādu ievešana un tirdzniecība. Tomēr līdzās kaitniecībai, ko nodara Spānijas kailgliemeži, jāmin arī kas pozitīvs - tie piedalās augsnes veidošanā, to irdina un uzlabo  augsnes struktūru, kā arī barojas ar bojāgājušo augu atliekām. 

Kopā ar eksperti Dignu Pilāti ikviens gliemežu pasauli tuvāk varēja iepazīt nesenajās Slīteres Nacionālā parka  Ceļotāju dienās pasākumā “Cienīgi lēnie kaimiņi” .