Latvijā iestājies brīnišķīgais pavasaris, kad priecē ne tikai saule un gaisa temperatūra, kas tuvojas + 20 grādiem, bet arī doma, ka reizē ar pavasari saruks apkures rēķini. Arī dienas pastiepušās un garākas un gaišākas, līdz ar to mazāk tiks tērēta elektrība. Un, ja taupība ir mūsu prioritāte, tad varbūt jau laikus jāsāk asināt nažus un pīt grozus, un gatavoties nākamajai sēņošanas sezonai, jo, izrādās, ka rudens gardums - alksnenes, bērzlapes, vilnīši, sviestabekas un pat mušmires ir lieliska izejviela biogāzes iegūšanai. Savukārt biogāzi kā enerģijas avotu var izmantot siltumenerģijas, elektroenerģijas vai biodegvielas ražošanai. To savā pētījumā, kurā bioreaktoros 38 grādu temperatūrā anaerobos apstākļos tikai fermentētas Latvijas mežu sēnes, apliecinājis „Nākotnes pieturas” viesis Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes profesors un Meža fakultātes vadošais pētnieks, Dr.silv. Dagnis Dubrovskis.

Zinātnieka interešu lokā ir ne tikai sēnes. Arī citas meža veltes un to vērība gadu gaitā, sākot no kuģu būvēšanas Kurzemes hercogistes laikā, kad tika izmantoti vietējie koksnes resursi, un beidzot ar Latvijas meža resursu apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanas iespējām jaunu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai nākotnē. Turklāt kā Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieka klimata politikas jautājumos Dagņa Dubrovska uzmanības lokā ir arī Eiropas zaļais kurss, tā mērķi un uzdevumi un kā to salāgot ar Latvijas prioritātēm.

Bez tam Dagnis mežā dodas ne tikai zinātniski pētniecisko interešu nolūkā - jau kopš skolas gadiem viņa vaļasprieks ir orientēšanās sports, viņš ir daudzu orientēšanās karšu autors un Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents.