Šajā vasarā viņš uzsāka publisku cīņu ar Spānijas kailgliemežiem, ar savu oriģinālo metodi daloties arī sociālajos tīklos. Izrādās, ka, kā reiz aprakstījis Džeralds Darels - ne tikai ziloņmeitene Rozija, arī kailgliemeži esot traki uz alu un, kam gan ne labāk, ja ne vienam no Latvijas Malakologu biedrības, kas apvieno dabas draugus, kam interesē gliemji un to pētīšana, dibinātājiem, vislabāk zināma gliemežu gaume! Bet lielākoties jau Andreju Svilānu asociējam ar Latvijas Nacionālo Botānisko dārzu, kurā nostrādājis teju trīs gadu desmitus, bet vadītājs viņš bijis kopš 2006. gada. Šobrīd Andrejs ir botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs, jo kopš pērnā rudens ļāvies jauniem izaicinājumiem - kļuvis par Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru.

Andrejs Svilāns dabas zinātnes studējis LU Bioloģijas fakultātē un doktorantūrā Daugavpils Universitātē, papildinājis zināšanas Humbolta Universitātē Berlīnē un Reinas Fridriha Vilhelma Universitāte Bonnā, ir vairāku desmitu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju par dabas un dārzkopības tēmām autors un līdzautors. Viņš ir arī viens no Latvijas Dendrologu biedrības dibinātājiem un bijušais prezidents. Darbojies dažādu dendroloģisko stādījumu izpētē un apsaimniekošanas rekomendāciju izstrādāšanā, piemēram, Esplanāde, Kanālmalas apstādījumi, Viesturdārzs, Ziedoņdārzs, Jaunatnes parks, Kronvalda parks, Ķengaraga parks, Arkādija parks, AB dambis u.c. objekti Rīgā, kā arī Ternejas un Centra parks Rūjienā, Kena parks Jēkabpilī, Braslavas, Lielauces, Varakļānu, Mārcienas, Dzelzavas, Vecgulbenes parki.

Šobrīd Dabas viena no galvenajām galvenā prioritātēm - sabiedrības izpratnes veicināšana par dabas aizsardzības un dabas vērtību saglabāšanas nepieciešamību, kā arī Dabas skaitīšanas trešās sezonas finišs - datu apstrāde un analīze. Dabas inventarizācija jeb dabas skaitīšana Latvijā tiek veikta kopš 2017. gada, kad eksperti piekrastē, pļavās, mežos, purvos, upēs un ezeros, alās, un iežu atsegumos pēta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti. Vērienīgais projekts nesis arī jaunus atklājumus - Latvijā līdz šim nezināmas  alas, jaunas augu, sēņu, sūnu un ķērpju sugas. Jaunas atradnes par izzudušām vai ļoti retām uzskatītām augu sugām ir nenovērtējami atradumi ar lielu zinātnisku un praktisku nozīmi.