Izrādās, bērza tāss ir viena no brīnumainākajām lietām pasaulē, un tās maģiju labi pārzinājuši jau mūsu senči. Bērzi piesaistot labos garus, tādēļ senie latvieši bērzus stādījuši māju tuvumā. Bērzs daudzās kultūrās simbolizē jaunību un šķīstību, turklāt tam ir pozitīva enerģētika, tāpēc senāk no šī koka darināja šūpuļus. Svētkos, lai piesaistītu un vairotu labklājību,  mājas un pagalmus rotāja ar bērzu meijām. Senāk bērza tāsi plaši izmantoja sadzīvē un celtniecībā, no tās gatavoja traukus un vīzes, izmantoja krāsu gatavošanai un medicīnai. Tāss cibā iebērtas dzērvenes ilgi paliek aromātiskas, savukārt svaigas zivis ilgāk uzglabājas. No bērza tāss izgatavo pat ūdens traukus, jo pareizi sagatavotas tāss trauki nelaiž cauri mitrumu.  

Savukārt par godu Latvijas simtgadei izdots Sibīrijā uz bērza tāsīm rakstītu vēstuļu, ko saviem tuviniekiem un draugiem sūtījuši represētie Latvijas iedzīvotāji, katalogs.
Bērza tāss un no tās iegūstamā betulīna unikalitāti atzinuši arī Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki ar biorafinēšanas laboratorijas vadītāju, Zinātniskās padomes priekšsēdētāju un Vadošo pētnieku Dr.sc.ing. (inženierzinātņu doktora grāds ķīmijā) Jāni Rižikovu priekšgalā. Betulīnam ir pretiekaisuma, pretvīrusu un antibakteriālās īpašības, spēja mazināt holesterīna līmeni asinīs, uzlabot aknu un nieru darbību, kā arī citas īpašības, ko var izmantot cilvēka atveseļošanai. Betulīnam ir liels potenciāls kosmētikas nozarē un ādas slimību ārstēšanā.
Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku komanda, kura var lepoties ar „Gada balvu zinātnē 2016” izpētījusi un radījusi jaunu metodi bērza tāss ķīmiskai pārstrādei, kā arī iekārtu šā procesa realizācijai. Pētījumu rezultātā iegūts patents saistvielu izstrādei no bērzu tāsīm, kuru izmantot ekoloģisko skaidu plākšņu ražošanā, kā arī tikusi patentēta bērza tāss ekstraktvielu iegūšanas metode.